Aleksandrs Pušņakovs, kurš nu atrodas apcietinājumā par nepilngadīgo iesaistīšanu seksuālās orģijās, par līdzīgu noziegumu jau izcietis divus gadus ilgus cietumsodu. Varmāka, kurš aizturēts aizdomās par 15 gadus vecas meitenes izvarošanu un mēģinājumu seksuālos sakaros iesaistīt vēl trīs mazākus bērnus, par pedofiliju iepriekš tiesāts pat trīs reizes. Bet no pērn policijas aizturētās sešu pedofilu grupas četri bija pavisam nesen pametuši cietumu pēc soda izciešanas par dzimumnoziegumiem pret bērniem.
Tomēr uz kopējo ievērojami augsto pedofilijas gadījumu skaitu Latvijā recidīva līmenis nav augsts, norāda probācijas dienestā.
„Mēs esam veikuši pētījumu attiecībā uz recidīvu rādītājiem šo personu grupā, un pētījums parādīja, ka recidīvs šo personu vidū nav liels – tikai analizēti dati par 406 gadījumiem, un 4,2 procentos personas bija izdarījušas jaunu, līdzīgu nodarījumu,” saka VPD Uzraudzības un probācijas programmu departamenta vadītāja Ilona Linde.
Pētījumā gan iekļauti tikai tie dzimumnoziedznieki, kas pēc soda izciešanas nodoti probācijas dienesta uzraudzībā. No šī gada februāra dienestam ir tiesības pēc saviem ieskatiem noteikt no cietuma atbrīvotajiem pienākumu piedalīties programmā, tāpat kā aizliegumus tuvoties konkrētām personām vai uzturēties vietās, kur ir bērni.
Pēdējo gan izkontrolēt ir tik pat kā neiespējami. „Pats aizliegums nedos neko, tā ir kā ārējā barjera, lai probācijas klients jūt robežas. Ko viņš drīkst un ko viņš nedrīkst darīt. Un papildus viennozīmīgi ir jāstrādā ar šā probācijas klienta domāšanu,” skaidro Linde.
Darbā ar atbrīvotajiem dzimumnoziedzniekiem pirmais solis ir panākt, ka varmāka savu vainu atzīst. Pēc tam ar īpašas terapijas palīdzību pedofiliem liek iejusties savu upuru ādā. Nereti, tas nozīmē atsaukt atmiņā paša piedzīvoto pagātnē.
„Kad man darīja pāri, nevienam par to nekas nebija, tam pāridarītājam nekas nebija, tātad rodas pārliecība, ka bērniem darīt pāri ir droši. Vai, piemēram, sievietes bieži saka nē, lai arī īstenībā vēlas kaut ko vairāk. Katram ir sava pārliecība, sava dzīves pieredze, savs stāsts, kura laikā ir izveidojušies šie attaisnojumi, kas palīdz veikt noziedzīgus nodarījumus,” stāsta VPD speciāliste darbā ar dzimumnoziedzniekiem Sanita Jakuševa.
Ik gadu probācijas dienests strādā ar vairāk nekā 100 dzimumnoziedzniekiem. Un atzīst – ir personas, kurām brīvības atņemšanas iestādē būtu vēlams atrasties ilgtermiņā.
Tikmēr otrdien Valsts policijā informē, ka pēc publiskotajām fotogrāfijām, kurās bija redzami par seksuāliem pāridarījumiem aizturētie vīrieši, nu saņemta vērtīga papildu informācija par vēl citiem gadījumiem.
