Zemkopības ministrijā janvārī algu saraksta līderi ir pieci cilvēki. Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore saņēmusi 5003 eiro uz rokas, nozares padomnieks Briselē 5447 eiro, valsts sekretāra vietnieki – 4334 un 4461 eiro, apsteidzot valsts sekretāri, kuras algas kontā ieripoja 4175 eiro. Nodaļu vadītāji vidēji saņēma algas, kas ir lielākas par 3000 vai nedaudz zem 3000 eiro.
Tik strauju algu kāpumu neredz nevienas citas ministrijas publiskotajos datos. Valsts sekretāra vietnieks šādu lēcienu pamato ar diviem iemesliem. „Algas nav palielinājušās valsts pārvaldē, bet jā, mēs izmaksājām ikgadējās ierēdņu novērtēšanas prēmijas, un tās var būt 75% no algas un vēl notika Zaļās karotītes nedēļa Berlīnē un mēs samaksājām par papildstundām,” komentēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šnore.
Lai gan par visu nozarei to nevar teikt, ministrijā uzskata, ka darbinieki strādājuši labi un pelnījuši ikgadējās prēmijas. 75 % nav maksāts nevienam, pārsvarā 65% vai 50 % no darba samaksas.
Pagājušais gads nozarē bija ļoti smags. Daudzi piensaimnieki cīnījās ar Krievijas pārtikas tirgus aizvēršanas sekām un nezināja, kur likt saražoto pienu, bet pierobežā mītošie izkāva cūkas, jo plosījās Āfrikas cūku mēris.
Šnore gan norāda, ka ZM savu darbu atzinusi kā labu. „Jā, mēs tiešām esam strādājuši… kaut vai to pašu Zaļo nedēļu gatavojot. Nebija kā ar EXPO. To izdarīja mūsu darbinieki. Kāpēc nepateikt paldies?” pauda Šnore.
Eiropas prezidentūras ietvaros gan ierēdņi saņem papildus tikai tik, cik maksāt ļauj Ministru kabineta noteikumi, proti 200-300 eiro. Līdzīgas summas papildus maksā arī Aizsardzības ministrijā. Tur Eiropas prezidentūras ietvaros algas pieliktas 10% vai 15% no visiem, kas strādā ministrijā. „Mums 20 cilvēki saņem par saturisko darbu, 200 - 300 eiro, tad vēl ir atbalsta cilvēki, vizīšu organizēšana,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Līdzīgi maksā arī Tieslietu ministrijā, kur gan padarītā darba intensitāti sola vērtēt pēc prezidentūras beigām.
Visās ministrijās uzsver, ka šis darbs nozīmē darbu brīvdienās un darbu pēc oficiālā darba laika beigām.
Veroties publiskajā informācijā, nākas secināt, ka vieni no noslogotākajiem laikam ir tieši ministru biroju vadītāji. Tā ārlietu ministra biroja vadītājs Atis Lots janvārī saņēmis 1981 eiro un tieslietu ministra biroja vadītāja Līga Ādamsone saņēmusi 1872 eiro uz rokas. Pārējo ministru biroju vadītāji saņem vidēji 1500 eiro, bet iekšlietu ministra biroja vadītājs par 300 eiro mazāku summu.
