Tiekoties Baltijas valstu prezidentiem Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess sola jau janvārī ierasties Rūjienā un pirkt Latvijā ražoto saldējumu, maksājot ar eiro. Gan Latvijas gaidāmā, gan Lietuvas plānotā pievienošanās vienotai Eiropas valūtai bija viens no būtiskākajiem jautājumiem, ko pārrunāja trīs Baltijas valstu vadītāja savā ikgadējā tikšanās reizē.
„Mēs pārrunājām nepieciešamību tālāk integrēt mūsu ekonomikas, it sevišķi kopīgos projektus enerģētikā un transportā, nepieciešamību kooperēties zinātnē un izglītībā. Atskatījāmies uz 30 augusta tikšanos Vašingtonā un pārrunājām reģionālās drošības jautājumus. Un viens no svarīgākajiem punktiem- Austrumu partnerības samits Viļņā," par sarunu tematiem klāsta Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka joprojām kibernoziegumi un informācijas drošība, kā arī militārie jautājumi vieno Baltijas valstis. Viņa uzsver, ka gaidāmais Austrumu partnerības samits pēc nepilna mēneša ir iemesls Krievijas izdarītajam spiedienam uz Lietuvu jeb tā sauktajam piena karam.
„Informācijas, propagandas uzbrukumi austrumu sabiedrotajiem un arī Lietuvai ir bezprecedenta spiediens 21. gadsimtā. Tas ir tirdzniecības karš, kuru neviens nespēja paredzēt. Tas mums liek būt vēl pārliecinātākiem, ka esam uz pareizā ceļa, ka tas, ko mēs darām, ir pareizi, un mums jāturpina prasīt austrumu kaimiņiem kļūt demokrātiskākiem, veiksmīgākiem un drošākiem. Tas ir tas, ko mēs trīs Baltijas valsts darām kopā," sacīja Grībauskaite.
Viņa ir pārliecināta, ka 2015. gadā arī Lietuva sāks maksāt ar eiro, jo nākamā gada budžets ir zināms un tam būtu jāiztur starptautisko vērtētāju spriedums.
Šoreiz prezidenti tikās arī ar Eirogrupas prezidentu un Nīderlandes finanšu ministru Jerūnu Deiselblūmu, kurš izteica cerību, ka Lietuva sekos Latvijas piemēram.
„Šis ir vēsturisks brīdis, jo tas atkal stiprina Baltijas valstu saites, šajā gadījumā īpaši tas ir Latvijai un Eiropai. Tas ir vēsturisks brīdis arī tāpēc, ka pēc ekonomiskās krīzes eirozonā beidzot ekonomika atgūstas un mēs atkopjamies no grūtā perioda. Mūsu ekonomikas attīstība un modernizācija ir bez galapunkta, mums vienmēr ir jāpielāgojas starptautiskiem attīstības scenārijiem, lai mēs varētu būt konkurētspējīgi. Tāpēc ir skaidrs, ka eirozonai tālākās reformas būs nepieciešamas," norādīja Deiselblūms.
Igaunijas prezidents uzsvēra, ka pievienošanās eirozonai ir kvalitātes zīme, un vērtēja, ka Igaunijai šis lēmums bija jāpieņem smagākos apstākļos. Tāpat viņš atkārtoti atgādināja, ka jāturpina attīstīt dzelzceļa satiksme, lai tā būtu vairāk mērķēta uz 21. gadsimtu, jo tā ir kā asinsrite starp Baltijas valstīm un Eiropu.
