Prezidents akcentēja, ka veselības nozarē ilgstoši sasāpējušo problēmu risināšanai nepieciešams papildu finansējums. Tomēr, lai valdība varētu lemt par nepieciešamā finansējuma apmēru, ministram jāpiedāvā izsvērts risinājuma plāns, kas skaidri paredz iedzīvotājiem nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus un nozarē veicamos pasākumus.
“Lemjot par papildu finansējuma piešķiršanu, ir jābūt skaidrībā par nodrošināmo pakalpojumu grozu, skaidri jāpasaka, kādi veselības aprūpes pakalpojumi un kādā apmērā tiks nodrošināti,” sacīja Vējonis.
Vienlaikus Vējonis norādīja, ka veselības budžeta papildināšana jāizvērtē, vadoties no valsts budžeta iespējām, tai skaitā vērtējot līdzšinējā veselības budžeta līdzekļu izlietojumu un papildu līdzekļu piešķiršanas ietekmi uz kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešamais papildu finansējums rodams, nepalielinot valsts budžeta deficītu.
Belēvičs informēja prezidentu par līdz šim paveikto veselības nozarē, kā arī par iecerēm situācijas uzlabošanai un konkrētiem priekšlikumiem veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai, tostarp rindu samazināšanai, medicīnas personāla atalgojuma un rezidentūras vietu skaita palielināšanai, kā arī citiem pasākumiem.
Vējonis aicināja veselības ministru uzlabot elektroniskās uzskaites un datu reģistrācijas sistēmas veselības aprūpes iestādēs, jo tas veicinās gan veselības finansējuma izlietošanas caurspīdīgumu, gan ļaus izsekot katra pacienta ārstēšanas gaitai, palielinot arī iedzīvotāju datu drošību.
Sarunā prezidents rosināja veselības ministru nozares politikā lielāku uzmanību un papildu finansējumu veltīt rehabilitācijai. “Tas ir ļoti svarīgs veselības aprūpes ķēdes posms, kas ne tikai samazina invaliditātes skaitu, bet arī ievērojami paātrina darba spējīgo personu pilnvērtīgu atgriešanos sabiedrībā un darba tirgū," sacīja Vējonis.
Vējonis izteica atbalstu Veselības ministrijas piedāvājumam palielināt atalgojumu veselības nozarē strādājošajiem un piebilda, ka svarīgs ir arī finansiālā atbalsta palielinājums studējošajiem rezidentūrā. Gan Valsts prezidents, gan ministrs bija vienisprātis, ka motivēti, medicīnu studēt un Latvijā strādāt griboši jaunieši ir viens no Latvijas veselības nozares nākotnes priekšnoteikumiem.
Prezidents vienojās ar veselības ministru tikties atkārtoti, lai pārrunātu veselības nozares uzlabojumu ieviešanas gaitu un rezultātus.
Jau ziņots, ka valdība grasās nākamgad piešķirt veselības aprūpei papildus 35 miljonus eiro uz budžeta deficīta rēķina, taču vispirms premjers vēlas redzēt esošās situācijas izvērtējumu un detalizētu reformu plānu, turklāt būs jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja neiekļaut šo summu deficītā.
Veselības ministrija (VM) plāno reformēt agonējošo veselības aprūpes sistēmu, un šim plānam 1.jūlijā jāgūst valdības atbalsts. Plāns paredz ieviest jaunu pakalpojumu sniedzēju kartējumu jeb masterplāns, kas noteiks – kādus pakalpojumus visas valstī strādājošās ārstniecības iestādes sniedz. Tas ļaus saprast, cik līdzvērtīgu palīdzību saņem cilvēks Alūksnē, Bārtā vai Rīgā. Šīs kartes ietvaros tiks vērtētas arī pakalpojuma sniedzēju izmaksas.
VM arī pārskata pakalpojumu grozu, jo pagaidām tas sola vairāk, nekā reāli valsts var apmaksāt. Būs jauni tarifi, kas segs patiesās pakalpojuma izmaksas. Tas nozīmē arī lielākas algas mediķiem. Plānots apmaksāt arī vairāk topošo ārstu apmācību. Tiesa, visticamāk, pats pakalpojumu grozs tiks samazināts.
Bez papildu naudas tas nav iespējams un šis pagaidām ir svarīgākais un karstākais jautājums plānotajā reformā. Vēl nevar pateikt, vai izdosies panākt konkrētu finansējuma piesaisti iekšzemes kopproduktam vai tiks lemts par labu obligātajai veselības apdrošināšanai. Tāpat reforma paredz beidzot iedarbināt e-veselību, kas ar laiku ļaus identificēt, vai pakalpojuma saņēmējs maksā nodokļus un kā viņš ir apdrošināts.
