Prezidents «atmet» Saeimai grozījumus par neierobežotu termiņu skaitu tiesu vadītājiem

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 10. novembrī, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā “Par tiesu varu”, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību.

“Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa,

lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus,” uzsver Vējonis.

Valsts prezidents uzskata, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.

“Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību,” uzskata prezidents.

Jānis Siksnis: Par prezidenta lēmumu nodot Saeimai grozījumus par neierobežotu termiņu skaitu tiesu vadītājiem
00:00 / 00:40
Lejuplādēt
Prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis norādīja, ka prezidents uzskata -  stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, un ilgstoša atrašanās amatā var radīt stagnācijas risku.

Tāpēc Vējonis aicina Saeimu sistēmiski izvērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā citās jomās.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāte, likuma “Par tiesu varu” referente Solvita Āboltiņa Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka prezidenta lēmums ir pareizs solis un Vējonis rūpīgi izvērtējis un norādījis.

Āboltiņa sacīja, ka par šo normu bija diskusijas, un ierobežojumu atcelšanu aizstāvēja tiesu varas pārstāvji, norādot, ka šī norma ierobežojoša, un argumenti par to bija vairāk emocionāli, nevis juridiski argumenti, “kāpēc komisija un es tajā skaitā balsoju par šī pantu izslēgšanu”.

Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš savukārt raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka biedrības ieskatā ierobežojumi nav nepieciešami, jo tiesas priekšsēdētāju izraugās konkursā un ja priekšsēdētāja vīzija par tiesas darbību nav laba, tieslietu ministram ir visas iespējas nevirzīt kandidātu trešajam un ceturtajam termiņam.

Siliņš pauda, ka ierobežojumi var novest pie situācijas, ka personu, kas vislabāk spēj vadīt tiesu, izslēdz no konkursa.

Prezidenta soli apsveica arī Latvijas Universitātes profesore Ilma Čepāne. Viņasprāt, likuma grozījumos bez termiņa ierobežojuma atcelšanas tiesu vadītājiem ir vēl vairākas problēmas.

Tikmēr Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pašreizējā sistēmā kritizē nespēju turēties līdzi eiropeiskai domāšanai.

“Ja mēs parunātos ar mūsu visiem jaunajiem juristiem, kuri ir izstudējuši ārpus Latvijas un arī palikuši strādāt ārpus Latvijas, jūs uzreiz iegūtu informāciju par to, kādām metodēm, kādā kvalitātē tiek analizētas tiesiskuma problēmas, juridiskās problēmas. Jurists, kurš ir pastāvīgā dialogā ar Eiropas kolēģiem, ir ārkārtīgi svarīgs Latvijai,” norādīja Ziemele.

Valsts kontrole nesen veikusi plašu Latvijas tiesu sistēmas lietderības revīziju. Pēc finansējuma no iekšzemes kopprodukta mūsu tiesu sistēma ir vienā no augstākajām pozīcijām Eiropas Savienībā. "Ir ļoti būtisks jautājums – cik sabiedrība ir apmierināta ar šo produktu, kas tiek saņemts. Šis sabiedrības apmierinātības līmenis ir zems. Jā, izskanēja diskusijā, ka tas tomēr ir augstāks nekā izpildvarai un parlamentam, bet es domāju, ka ar to vien nepietiek," stāsta valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Aptaujās izskan sabiedrības vēlme pēc lēmumu pieņemšanas saprātīgos termiņos, lēmumiem, kas sabiedrībai izprotami un lielākas pārliecības par tiesu neatkarību. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs saka – Tieslietu padomei ir plāns, kā šīs jomas uzlabot. "Mēs esam izvirzījuši un definējuši trīs pamatmērķus – tiesas neatkarība, kļūt maksimāli neatkarīgākiem. Otrkārt, tiesas darbu padarīt efektīvāku (..) Ar to mēs saprotam ne tikai ātru lietu izskatīšanu, bet arī profesionāli darbinieki, apmācīti. Respektīvi – kvalitatīvi nolēmumi, saprotami sabiedrībai," pauž Bičkovičs.

Trešais mērķis – sabiedrības uzticības un tiesu autoritātes celšana lielā mērā būs atkarīga no pirmo divu mērķu veiksmīgas izpildes. To atzīst gan Bičkōvičs, gan citi eksperti.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt