Panorāma

VID neatbalsta deklarēšanos visiem iedzīvotājiem

Panorāma

Piesaka noraidījumu tiesnesei

Valsts prezidenta vizīte Tadžikistānā

Prezidenta vizīti Tadžikistānā vērtē kā būtisku pirms Latvijas prezidentūras ES

Valsts prezidents Andris Bērziņš šajās dienās uzturas valsts vizītē Tadžikistānā, kur apspriež abu valstu sadarbību politiskajā un ekonomiskajā jomā. Īpaši svarīgi tas ir pirms gaidāmās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē. Kā diskusiju laikā norādījis Valsts prezidents, šim reģionam ir milzīgas attīstības perspektīvas. Šo ideju atbalsta arī vairāki Latvijas uzņēmēji, kas atzīst - viņus šeit gaida vairāk nekā Rietumeiropā.

11.maijā apritēja 20 gadi kopš Latvijas un Tadžikistānas diplomātisko attiecību nodibināšanas. Mūsu valsts sadarbību ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģiona valstīm ir izvirzījusi par savām prioritātēm, gatavojoties prezidentūrai ES Padomē. Šī sadarbība norisinās ES Centrālāzijas stratēģijas ietvaros, un tās mērķis ir aktivizēt centienus pārvarēt kopīgos drošības draudus, stiprināt likuma varu, veicināt izglītību, kā arī rūpēties par vides aizsardzību.

Visas šīs jomas ir īpaši svarīgas, ņemot vērā to, ka 21. gadsimtā Āzijas politiskā un ekonomiskā ietekme ir sākusi strauji augt, bet Centrālāzija var kalpot par labu tiltu, savienojot Āziju ar Eiropu. „Mums faktiski nav konfliktu vai domstarpību ne ar vienu no šī reģiona valstīm. Un tā ir mūsu lielā iespēja šo reģionu tuvināt, jo šis reģions ir viens vesels. Es domāju, ka mums tas izdosies un arī viņiem pašiem tas būs izdevīgi. Es neredzu nekādas pretrunas vai domstarpības, kas liegtu man tikties ar šo valstu līderiem un traucētu virzīt uz priekšu attiecības ar Eiropas Savienību. Eiropas Padomes prezidentūras viens no galvenajiem uzdevumiem būs attīstīt tieši sadarbību ar šiem reģioniem kopumā,” sacīja Andris Bērziņš.

Tiek uzskatīts, ka nākotnē Tadžikistāna varētu kļūt par vienu no punktiem, caur kuriem eiropieši varētu droši ceļot uz Āzijas valstīm. Pašlaik faktiski šādu starpposmu funkciju pilda gan Maskava, gan Turcijas lidostas.

Otrdien parakstītās vienošanās abu robežsardzes dienestu starpā, kā arī starpvaldību līgumi tūrisma nozarē un cīņā pret noziedzības un narkotiku izplatību nākotnē varētu nodrošināt, ka ceļošana caur Tadžikistānu kļūst abām pusēm izdevīga un droša. 

Kā pēc sarunām ar Latvijas prezidentu norādīja Tadžikistānas republikas prezidents Imomali Rahmons, pēdējo gadu laikā mūsu attiecības ir kļuvušas daudz sistēmiskākas, ietverot arvien vairāk sfēru: „Mēs attīstām sadarbību visās sfērās, sākot no sadarbības dažādās starptautiskās organizācijās un starpvaldību līmenī, kā arī sadarbības lietišķo aprindu līmenī. Sadarbība starptautiskajā arēnā, ieskaitot ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, kā arī sadarbība ar Eiropas Savienību kļūst arvien konstruktīvāka.”

Kā jau tradicionāli ierasts, Valsts prezidentu viņa vizītē pavada arī ievērojama uzņēmēju delegācija. Kā biznesa foruma laikā norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, pašlaik abu valstu tirdzniecības sakari ir tik niecīgi, ka to apjomus pat nav vērts pieminēt. Oficiālie dati gan liecina, ka Latvijai ar Tadžikistānu ir pozitīva tirdzniecības bilance – uz šo valsti eksportētas preces par nepilniem sešiem miljoniem eiro, bet importēts nav nekas. Ir zināms, ka Latvijā darbojas 101 uzņēmums ar tadžiku kapitālu, bet Tadžikistānā – aptuveni 40 uzņēmumi no Latvijas, savukārt Latvijas augstskolās studē 24 tadžiku studenti.

Gan abu prezidentu tikšanās laikā, gan sekojošajā biznesa forumā izkristalizējās vairākas jomas, kurās abu valstu pārstāvji redz sadarbības iespējas. Tā ir enerģētika, vieglā rūpniecība un pārtikas ražošana, izglītība, zinātne, kā arī farmācija. Kā norāda farmācijas uzņēmuma „Larifāns” pārstāvis Nauris Leja, Āzijas valstu tirgū latviešu uzņēmēji tiek gaidīt vairāk nekā Rietumeiropā: „Tā interese parāda un pierāda, ka šis ir viens no tiem ceļiem, kas latviešu uzņēmējiem ir jāiet, jo Rietumeiropā, diemžēl, mums nav ko darīt. Šeit tas tirgus ir daudz uzņemtspējīgāks, kas gaida šos piedāvājumus. Eiropā saka – paldies, mums neko nevajag! Šeit tu kaut ko atved – super, interesanti, baigi labā lieta. Mums vajag, mūs tas interesē un mēs to gribam.”

Arī viņa kolēģis Roberts Feldmanis atzīst, ka pašlaik Āzijas tirgus ir kā zīlēšana vai loterija, kas nākotnē var izrādīties laimīgā loze: „Āzijas tirgus ir ļoti interesants, jo tas ir augošs, un to pierāda apkārt esošo valstu pieredze. Šīs izaugsmes augļus varēs novērtēt ja ne šodien, tad pēc gadiem pieciem. Tas ir kā bingo – ja šodien iestādīs pareizā dobē to ķirsi vai kartupeli, tad viņš pēc tam dos rezultātus. Kontakti ar visām šī reģiona valstīm ir uzsākti jau pagājušajā gadā un atdeve pamazām sāk veidoties.”

Paskaidrojot par minēto atdevi no pagājušā gada vizītēm, arī vairāki citi uzņēmēji atzīst, ka šī reģiona valstu uzņēmējiem ļoti nozīmīgi ir dzirdēt un redzēt, ka biznesa piedāvājumus atbalsta arī valstu prezidenti. Tas liecinot, ka šādiem uzņēmējiem var uzticēties un ar tiem strādāt. No savas puses uzņēmēji kā lielu priekšrocību min krievu valodas un kultūras zināšanas, kas samazina potenciālos uzņēmējdarbības riskus. Līdz ar to var cerēt, ka gan šīs vizītes laikā, gan tuvākajos mēnešos un gados tiks slēgti arvien jauni sadarbības līgumi ar Centrālāzijas kompānijām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti