Prezidenta stafeti no Raimonda Vējoņa pārņem Egils Levits. Vērtējam abus politiķus

Pirmdien, 8. jūlijā, par Latvijas Valsts prezidentu oficiāli kļūst Egils Levits. Nu jau bijušo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi maija beigās par labāko kandidātu valsts augstākajam amatam atzina Saeimas vairākums. Saeimas ārkārtas sēdē Egils Levits dos svinīgo solījumu, un tajā brīdī sāksies viņa kā Valsts prezidenta pilnvaru termiņš.

ĪSUMĀ:

  • Vējoņa kā prezidenta tēls izpelnījās ne mazumu kritikas, un tas iezīmējās arī attiecībās ar politisko vidi.
  • Taču Vējoņa loma politiskajos procesos bijusi būtiska, tostarp virzījis savus likumprojektus un atgriezis Saeimā „brāķus”.
  • Birkavs: Latvijā Levits ienāca kā Eiropas ideju cilvēks.
  • Politologs: Līdz ar Levitu būs izcila iespēja atjaunot Latvijas ietekmi starptautiski.
  • Izaicinājums Levitam – vai spēs būt iemīļots visā sabiedrībā.

Raimonds Vējonis

No pirmdienas Raimonda Vējoņa kā Valsts prezidenta statusam nāks klāt apzīmējums „bijušais”. Šajā amatā aizvadīti četri gadi. Vērtējot Vējoni kā prezidentu, vērts atsevišķi raudzīties uz faktiskajiem darbiem un publisko tēlu.

Publiskais tēls

Latvijā prezidenta statuss lielā mērā ir reprezentatīvs. Lepna stāja, izcilas oratora dotības, svešvalodu zināšanas, harisma – šīs ir ļoti nozīmīgas īpašības, kas tiek sagaidītas no valsts augstākās amatpersonas. Verbālā un neverbālā komunikācija spēj uzrunāt ikkatru no mums. Tāpēc mēs visi kā sabiedrība izlemjam, cik lielā mērā mums simpatizē prezidents.

Par Raimondu Vējoni, šķiet, vairākums var teikt – viņš ir viens no mums, cilvēks no tautas. Taču daudziem prezidenta tēlā gribētos redzēt kaut ko vairāk nekā savu spoguļattēlu. Gribētos redzēt nācijas līderi. Stiprāku, pārliecinātāku, gudrāku.

Pēc šiem rādītājiem sabiedrības uztverē Vējonis īpaši neizceļas. To parādīja arī attiecības ar savulaik paša pārstāvēto partiju – Zaļo un Zemnieku savienību.

SKDS socioloģe Ieva StrodeElla Semjonova

    Uz to norādīja arī SKDS socioloģe Ieva Strode: „Ir lietas, un tās ir politiskas lietas, kas būtu jāvērtē un pēc kā vajadzētu izsvērt prezidenta darbu, kas absolūti izzūd. Tās nav redzamas uz šo neveiksmīgo politisko uzstāšanos fona. Un tad vēl šīs neskaidrās attiecības ar politisko vidi. Bija tāda pazīme kaut kādā brīdī, kad runāja par nākamo prezidentu. Viņš vēl nebija pateicis, ka viņš nekandidēs, bet par viņu vienkārši aizmirsa. Jo viņiem vairs nav esošais prezidents, kuru – vai tad tiešām kāds pieļauj, ka viņš varētu kandidēt nākamajās vēlēšanās? Nē. Tā arī laikam ir tāda zīmīga lieta, ja mēs runājām par prezidenta attiecībām ar politisko vidi. Ka pat viņu izvirzījusī partija (..) norobežojās.”

    Faktiskais darbs

    Bet, raugoties uz faktisko darbu, redzams, ka Vējoņa iesaistīšanās valsts dzīvē un viņa loma politiskajos procesos ir bijusi ļoti būtiska. Latvijas nav nogriezusies no eiroatlantiskā kursa un Rietumu vērtībām mūsu valstī. Tāpat Vējonis virzījis savus likumprojektus vai atgriezis Saeimā „brāķi”.

    NBS komandieris Leonīds Kalniņš par Raimondu VējoniElla Semjonova

      Tuvojoties Latvijas armijas simtgadei, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atzinīgi novērtēja prezidenta ieguldījumu valsts drošības stiprināšanā: „Un man ir jāatzīmē, ka prezidenta kungs, gan būdams aizsardzības ministrs, gan arī tagad prezidents,

      viņš ir lielu uzmanību vienmēr veltījis, lai bruņotie spēki attīstītos, lai aizsardzības sistēma pilnveidotos.

      Viens no lielākajiem ieguldījumiem ir savā laikā aizsardzībai apstiprinātie 2% no iekšzemes kopprodukta, ar ko mēs tagad esam lepni un ko mēs cenšamies racionāli izmantot.”

      Tā kā no satura viedokļa raugoties, Vējonis bijis stabils prezidents, kurš vairāk uzmanības veltīja iekšpolitiskajiem jautājumiem.

      Gatis Krūmiņš par Raimondu VējoniElla Semjonova

        Par to atgādina arī Vidzemes Augstskolas rektors un asociētais profesors Gatis Krūmiņš: „Ja mēs skatāmies par tām ārējām lietām, šo lielo redzējumu, tur viņam vienkārši spēka nepietika. No tādas starptautiskās aprites, ja mēs skatāmies, kuri ir prezidenti un kas šīs lietas dara, tur tā spēka nepietika. Bet, ja man jāsalīdzina, kas bija pēc Vairas Vīķes-Freibergas trīs prezidenti, Vējonis bija spēcīgākais. Visu cieņu [Valdim] Zatleram, [Andrim] Bērziņam, bet Vējonis tomēr izdarīja vairāk un bija sarežģītākā brīdī. Dažādi varam vērtēt. Es esmu arī izteicis kritiku par valdības veidošanas procesu, bet viņš, kā saka, iznāca sausām kājām un uzvarētājs. Mums [Krišjānis] Kariņš ir labs premjers, valdība ir pacēlusi lietas, kas patiesībā pirms tam bija iesūnojušas. Šajā gadījumā tur bija lieli riski. Arī tāds pats [Alda] Gobzema faktors, bet viņš riskēja un šajā gadījumā risks attaisnojās.”

        Egils Levits

        Pirmdien pie prezidenta pienākumiem ķersies klāt Egils Levits.

        Latvijā kā Eiropas ideju cilvēks

        Nenoliedzami viņa ieguldījums Latvijas neatkarības un nacionālās idejas stiprināšanā ir ļoti liels. Levits ir rakstījis tekstu 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācijai par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Viņa profesionālās spējas, ilgus gadus darbojoties Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatā, arī ir augstā līmenī.

        Valdis Birkavs par Egilu LevituElla Semjonova

          Jauno prezidentu par ideju cilvēku dēvē Valdis Birkavs, kura valdībā 1993.-1994. gadā Levits ir strādājis par Ministru prezidenta biedru un tieslietu ministru: „No paša sākuma jau viņš ienāca Latvijā kā Eiropas ideju cilvēks.

          Viņa misija jau tajā laikā faktiski bija ienākt Latvijā ar Eiropas politisko, liberālo ekonomisko un juridisko kultūru. Un tieši tas ir tas, ko es no viņa gaidu.

          Es domāju, ka viņš redz savu misiju. Viņš nav tipisks homo politicus – cilvēks, kuru interesē vara. Viņš ir cilvēks, kuru interesē idejas, ideju realizācija. Un viena no tām idejām, kuru viņš nes līdzi un kas viņu atnesa līdz prezidenta krēslam, ir Latvijas nacionālās valsts ideja. Kas nebūt nenozīmē, es vismaz tā ceru, to nacionālo radikālismu vai nacionālo populismu. Bet nacionālas valsts ideja ir viena ideja, ko viņš jau ir ielicis savas, tā sakot, misijas pamatā. Bet ir vajadzīga otra ideja, nacionālās valsts attīstības ideja.”

          Birkavs arī paudis pārliecību, ka Levita laikā likumdošanas kvalitāte celsies un mēs turpināsim ceļu Rietumu juridiskās kultūras virzienā.

          Prognozē ārpolitikas stiprināšanu

          Taču pagaidām mēs vēl aizvien nezinām, kādas varētu būt pirmās jaunā prezidenta likumdošanas iniciatīvas. Aizvadītā mēneša laikā pēc ievēlēšanas Levits licis saprast, ka būs ļoti uzmanīgs un diplomātisks savā rīcībā un saziņā.

          Gatis Krūmiņš par Egilu LevituElla Semjonova

            Politologs Gatis Krūmiņš prognozē – Levita četrgadē mēs redzēsim divus spēcīgus uzsvarus: tiesiskuma veicināšanā un galvenokārt ārpolitikas stiprināšanā: „Iepriekšējais tandēms Vējonis- Kučinskis, ja mēs tā varam teikt, viņi nebija uz ārējām aktivitātēm vērsti. Ja mēs tagad paskatīsimies, gan Kariņš kā premjers, gan arī tagad Levits kā prezidents un plus vēl, ja mēs Rīgā dabūsim normālu mēru, kurš arī pabāzīs degunu ārā, varbūt pat Rietumu virzienā, tā ir izcila iespēja Latvijai sevi starptautiski labi parādīt. Valstij svarīgi ne tikai kaut ko ražot un pārdot, bet svarīgi ir arī tas, kāda ir valsts reputācija un ietekme. Un es domāju, ka

            šobrīd ir tāda izcila iespēja mums atjaunot to ietekmi starptautiski, kas mums bija Vairas Vīķes-Freibergas laikā. Šis ir tāds ļoti labs brīdis.

            Un, ja mēs skatāmies, kādu mēs viņu redzēsim vērtību ziņā, tad es teiktu, tās būs tādas konservatīvas vērtības tādā modernā izpildījumā. Es domāju, tas arī mums ir ļoti vajadzīgs, ja mēs runāsim par Eiropas vērtībām, demokrātiju, tiesiskumu, bet caur tādu konservatīvisma prizmu. Es domāju, tā ir varbūt aizmirstā lieta, kas mums ir mūsdienās, kad mēs tā ļoti globāli [domājam], bet liela daļa sabiedrības tiešām arī gaida to nacionālo identitāti, visas šīs lietas.”

            Vienlaikus Krūmiņš norāda uz izaicinājumu būt iemīļotam prezidentam visā sabiedrībā, jo Levits esot “elitārs cilvēks”. “Tiem, kas paši nav dzīvē veiksmīgi bijuši, kaut kādos zemākajos sabiedrības slāņos, viņš var nebūt īpaši mīlēts. Un viņš arī necentīsies ar viņiem komunicēt. Tā nav viņa stiprā puse. Es domāju, tur varētu būt kaut kādi izaicinājumi, ja mēs runājam par visas tautas prezidentu. Bet es teiktu, ka mums nevajadzētu lauzt šīs Levita kunga stiprās puses un vajadzētu ļaut viņam strādāt, kur tiešām ir šīs stiprās puses. Un tad varbūt viņa kancelejas cilvēki varētu arī strādāt ar šo, teiksim, tautu. Jo skaidrs, ka viens cilvēks var izdarīt tik, cik viņš var,” komentē Krūmiņš.

            Vērts gan uzsvērt, ka Levits sevi vēlas pozicionēt kā tautas prezidentu. Savā pirmajā runā viņš ir teicis, ka būs gan „trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents”. Zināmā mērā jaunas tradīcijas ieviešana teikt runu pie Brīvības pieminekļa arī ir zīme tam, ka Levits vēlas būt tuvāk visai tautai.

            Levitam stājoties prezidenta amatā, Latvijā netrūkst izaicinājumu: gan politiskajā lauciņā, gan jautājumos, kas ir saistīti ar budžetu un nodokļu izmaiņām. Piemēram, pirmdien Saeima pazeminās akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, ko kritizē arī paši koalīcijā esošie politiķi. Vai prezidents to parakstīs? Kā komentēs jautājumu par naudas pieprasījumiem, kur pedagogiem iedalīta nauda vien šim gadam? Un kādu pozīciju ieturēs daudzo reformu jautājumos? Vai atgriezīsies pie jautājuma par partnerattiecībām un ebreju īpašuma restitūcijas jautājuma? Šie ir daudzi jautājumi, raudzīsimies, kā uz tiem un daudziem citiem atbildēs jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits.

            Latvijā
            Ziņas
            Jaunākie
            Interesanti