Premjere Straujuma pārsteigta par skolotāju plāniem streikot

Skolotāji ir gatavi streikot - tā otrdien lēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome. Ieilgušajām diskusijām ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par pedagogu algu reformu LIZDA vairs neredz jēgu. IZM pagaidām no komentāriem atturas, tikmēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") atzīst - streika procedūras uzsākšana viņai ir pārsteigums.

LIZDA par nozari atbildīgajai ministrijai iesniegs septiņas prasības. Tostarp nodrošināt jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai vajadzīgo finansējumu, izstrādāt un apstiprināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, atbalstīt speciālās izglītības, sporta un pirmskolas skolotāju izdienas pensijas.

Tāpat LIZDA prasa pakāpeniski atjaunot atalgojuma izmaksu no valsts budžeta bērnudārza pedagogiem, kuriem šobrīd algas maksā pašvaldības, arī izstrādāt atbalsta programmu pedagogiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu. Vēl LIZDA grib paaugstināt augstskolu finansējumu par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā un zinātnei - par 0,15% no IKP gadā, kā tas ir paredzēts likumos.

Pēc prasību iesniegšanas tiks izveidota izlīgšanas komisija.

"Mums vēlreiz tas ir juridiski jāiesniedz, jāsagaida trīs dienu laikā atbilde no ministrijas. Tad mēs taisām izlīgšanas komisiju. Ja izlīgšanas komisijā nav rezultāta un domstarpību protokols ir negatīvs, tad mēs piesakām streiku septiņu dienu laikā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Valsts darba inspekcijā," stāsta arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs.

Viņš norāda, ka arodbiedrības padome lēmumā ir bijusi vienota – sociālais dialogs ir iestrēdzis un citu variantu kā streika procedūras uzsākšana neesot.

Izglītības ministres Mārītes Seiles padomniece Ilze Salna skaidroja, ka ministrija vēl nav saņēmusi arodbiedrības prasības, tādēļ tās vēl nekomentēs. Tikmēr Ministru prezidente Straujuma, kura šobrīd vada pedagogu algu modeļa izstrādes darba grupu, atzīst, tādu arodbiedrības lēmumu viņa nebija gaidījusi.

"Mani nedaudz pārsteidz, ja viņi tagad domā par streiku. Es ar viņiem tiekos diezgan bieži. Man viņi neko nav teikuši.

Bet mēs tiekamies ar pašvaldībām, nākošnedēļ mums būs ļoti intensīvi, man liekas, katru dienu tikšanās. Un tad, kad mums būs skaidrs, kāds šis algu modelis būs. Protams, mēs ļoti labi apzināmies, uz otro lasījumu mums būs nepieciešams papildu finansējums pedagogu algām," teica Straujuma.

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība) atzīst, skolotāju streika uzsākšana ir pārsteigums, lai gan brīdis ir izvēlēts pareizais.

"Pamatojums droši vien, ka ir, bet es nebiju gaidījis, ka tas notiks šajā brīdī, bet, no otras puses, izvērtējot situāciju, ņemot vērā, ka tūlīt Saeimā sāks skatīt nākamā gada budžeta, droši vien arodbiedrība ir izvēlējusies no sava viedokļa pareizo brīdi, lai pievērstu šīm problēmām plašāku sabiedrības uzmanību," teica Vucāns.

Viņš stāsta, ka pedagogu algu modelis vēl tiek pilnveidots, taču prasības par likuma pildīšanu attiecībā uz naudas piešķiršanu augstskolām un zinātnei valsts izpildīt nespēj. Tādēļ drīzāk būtu jāmaina likumi, lai finansējuma paaugstināšanas mērķi būtu reāli izpildāmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti