“Kā nodrošinājuma bataljonam mums ir jābūt spējīgiem nodrošināt pārējo 2. Zemessardzes novada bataljona kaujas spēju uzturēšanu, līdz ar to mēs tādu lielu darbu veicam kā automašīnu remontu, kuru mums ir ļoti, ļoti daudz. Tas ir lielākais novads Latvijā,” - Zemessardzes 35. nNodrošinājuma bataljona komandieris majors Ilmārs Sparāns Preiļos aiz jaunceļamās darbnīcu ēkas norāda uz dažāda veida autotransportu, kuru vēlāk mācībās iespējams iemēģināt arī jaunajiem zemessargiem: “Jau rīt četras tehnikas vienības un pāri divdesmit zemessargi dodies uz Rēzekni, kur notiks otrā novada rotas kaujas grupas mācības.”
Šādas jauno zemessargu pamatapmācības kopumā ilgst 20 dienas un parasti mācības notiek nedēļu nogalēs, bet sākas viss protams ar teoriju.
“Protams, nesākas pamatapmācība ar šaušanu un ko tamlīdzīgu, un darbošanos pa mežu.Pirmais ir likumi un reglamenti, ko tad zemessargs var darīt, ko nevar darīt, ar ko viņš atšķiras no pārējiem, protams, tā ir ierindas mācība, lai saprastu, kā viņam ir jāuzvedas, kad uzģērbts formas tērps. Tāpat šajās pirmajās dienās mēs arī sāksim ar kaut ko interesantāku, kas piesaista cilvēkus - tā ir sakaru apmācība, tas nozīmē darbošanās ar sakaru līdzekļiem - tuvās un tālās darbības rācijām,” stāsta Sparāns.
„Apgūsti iespējas – pilnveido sevi! Varbūt šī būs iespēja paaugstināt savu dzīves kvalitāti!” - ar šādu uzsaukumu Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljons tieši šobrīd Preiļos ir sācis jaunu uzņemšanu.
“Tādi pasākumi notiek regulāri katru gadu, un aktīvākā fāze ir tieši gada sākumā, tad kad mēs aicinām jaunos cilvēkus, lai varētu nodrošināt pamatapmācības ciklu visa gada garumā,” majors Ilmārs Sparāns skaidro. Tomēr šogad te bataljonā, kas darbojas Dagdas, Krāslavas, Aglonas, Preiļu, Vārkavas, Līvānu un Riebiņu novadu teritorijā, jaunieši pievērsties dienestam Zemessardzē un valsts aizsardzībai tikšot uzrunāti daudz aktīvāk.
“Ir papētīta statistika un mēs redzam, cik cilvēku paliek Latgalē. Un, ja mēs salīdzinām 90.gadu sākumu un patreizējo gadu, tad cilvēku skaits pa vēsturiskajiem Krāslavas un Preiļu rajoniem ir samazinājies uz 30 tūkstošiem un līdz ar to ir maksimāli daudz jāinformē jaunie cilvēki, lai viņi stātos Zemessardzē, lai viņi saprastu, ar ko nodarbojas Zemessardze un kādas funkcijas un pienākumi mums ir arī jāpilda. Protams, tas uzliek jaunatnei tādu kā pienākumu, ka viņiem jābūt savas valsts aizstāvim un nav svarīgi, vai viņš turpinās dienestu armijā, bet viņš būs ieguvis daudz ko - viņš būs fiziski sevi uzlabojis, gan arī pārbaudījis savu veselības stāvokli, tāpat būs iemācījies kaut kādus pamatus tieši militārajā jomā,” saka Sparāns.
Iesaistīties Zemessardzē tiek aicināti Latvijas pilsoņi, kas ir vecumā no 18 līdz 55 gadiem:
“Viņam ir jābūt pietiekoši labai veselībai, tātad viņam ir jābūt veselam cilvēkam, ko mēs, protams, pārbaudām tepat uz vietas, un viņš nedrīkst būt tiesāts. Bet nu galvenais tas ir tomēr tas patriotiskais, ko mēs arī cenšamies ieaudzināt savos zemessargos. Mēs arī iesaistāmies tādos pasākumos, kas saistīti ar patriotismu, kas ir 11. novembra svinības, 18.novembra svinības, piedalāmies parādēs, regulāri katru gadu vismaz vienu reizi braucam uz kritušo karavīru vietām sakopjam kapus.”
Nevar nepieminēt, ka par katru apmācību dienu zemessargs saņem arī atalgojumu līdz 30 eiro. Tāpat jaunu cilvēku motivēšanā stāties Zemessardzē majors Ilmārs Sparāns uzsver lielo nozīmi tieši darbā ar Jaunsardzi un skolu jaunatni, kas īpaši uzsākta tieši pēdējos gados un sevi arī attaisnojot, jo šobrīd Zemessardzes dienestā stājoties pārsvarā gados jauni cilvēki.
“Mēs pagājušogad pamēģinājām tādu lietu, kā organizēt atvērto durvju dienu, kas arī ļoti labi izdevās un bija interesanta ar mūsu specifikas parādīšanu - gan ar lauka virtuvēm, gan ar transportu, gan ar ieroču demonstrācijām; bija apzinātas visas skolas un jaunieši, kuri ir 18 gadus veci un tuvojas tam vecumam,” stāsta Sparāns.
Lai arī - kā atzīst bataljona komandieris - daudziem jau brīvā Latvijā dzimušiem jauniešiem izpratne par patriotismu ir citādāka, tomēr tieši pēdējā laikā viņš novērojis daudz lielāku aktīvitāti no jau dienošajiem zemessargiem, kas mācībās nu iesaistoties vairāk un mazāk esot gadījumu, kad kādu personīgu iemeslu dēļ kāds uz mācībām ierasties nevar.
