Visvairāk mandātu – trešo daļu vai piecus no 15 – iegūtu apvienotais Nacionālās apvienības, Latvijas Zemnieku savienības un Latgales partijas saraksts. Pie četriem mandātiem pēcreformas pašvaldībā tiktu Latvijas Zaļā partija.
Bet kā sadalītos pārējie 15 pēc reformas jaunajam Preiļu novadam paredzētie mandāti, un kuru partiju līdzšinējie 48 deputāti paliktu aiz svītras?
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Ieguvēji:
Nacionālās apvienības, Latvijas Zemnieku savienības un Latgales partijas apvienotais saraksts – lai gan zaudē vairākumu Preiļu novadā, tas iegūst lielāko (5 no 15) mandātu skaitu jaunajā, apvienotajā Preiļu novadā.
Zaudētāji
Latvijas Zaļā partija - zaudē vairākumu Riebiņu novadā
Vietējais politiskais spēks “Mūsu laiks” - zaudē vairākumu Vārkavā, iegūst tikai divus mandātus jaunajā pašvaldībā.
Latvijas Zemnieku savienība - zaudē trīs deputātu vietas Riebiņos un neiegūst politisko pārstāvniecību jaunajos Preiļos.
Vairāki vietējie politiskie spēki – apvienotajā pašvaldībā nepārvar 5% barjeru.
Latvijas Reģonu apvienība, LSDSP un “Vienoti Latvijai” - zaudē politisko pārstāvniecību vispār.
Vēlēšanām notiekot jauno pašvaldību ietvaros, to, kā veiksies katram politiskajam spēkam noteiks tas, kā izdosies savos sarakstos piesaistīt tos cilvēkus, kuri bauda vietējo uzticību. Jo, kā norāda eksperti, vietējās pašvaldību vēlēšanās pamatā balsots tiek par cilvēkiem, nevis partijām.
Vērtējot vēlētāju samēru pēc apvienošanās, vismazākais īpatsvars – tikai 11,2 % - ir vēlētājiem no Vārkavas novada, bet visvairāk - vēlētājiem no Preiļu novada (45,6%).
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Latgales pašvaldībās, Zemgales pašvaldībās, Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!
