ĪSUMĀ:
- Garkalnes novads atkal ieguvis jaunu mēru, šajā sasaukumā jau trešo. Jaunais domes vadītājs ir Edgars Treibergs (Latvijas Zemnieku savienība).
- Treibergs uzskata, ka vadības maiņa notikusi nākotnes vārdā, lai jaunajā Ropažu novadā nezaudētu garkalniešu paveikto.
- Pēc pašvaldību vēlēšanām 5. jūnijā Garkalnes novads līdz ar Ropažiem, Stopiņiem un Vangažiem tiks iekļauts jaunajā Ropažu novadā.
- Politologs Filips Rajevskis krēslu bīdīšanu vienā no bagātākajiem novadiem sauc par gatavošanos vēlēšanām.
Par rokādes sākumu Garkalnes novada domes vadībā zināmā mērā var uzskatīt Valsts kontroles (VK) ziņojumu 2019. gada oktobrī par nelietderīgu un pat izšķērdīgu nodokļu maksātāju naudas tērēšanu, pārtērējot budžetu par 3,4 miljoniem eiro. Jau nākamā gada sākumā, iespējams, dienu pirms to izdarītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), no amata atkāpjas ilggadējais priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS), vietu atdodot Alvim Zīriņam (“Saskaņa”).
Savukārt no šā gada 24. februāra līdz 22. martam notikumi attīstās strauji. Trīs domes ārkārtas sēdēs tiek atjaunots otrā vietnieka amats, Zīriņš atkāpjas no mēra amata un aizrotē par otro vietnieku.
Pirmdienas, 22. marta, vakarā Garkalnes novads atkal ieguva jaunu mēru, šajā sasaukumā jau trešo. Ar desmit balsīm par, četriem balsojot pret, bet vienam deputātam atturoties Garkalnes novada vadībā nonāk ilggadējais Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Edgars Treibergs. Tādejādi pie vadības grožiem atkal palaižot LZS.
“Notikusi ir vienkārši personu maiņa, un šajā gadījumā, kurš no LZS deputātiem ir pie pašvaldības vadīšanas amata, absolūti nekāda starpība nav. Kaut kādas popularitātes celšanai ir šīs rokādes, un nekas vairāk,” norādīja Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš (“Kustība Par!”).
Jaunievēlētais mērs gan uzskata, ka vērienīgā rokāde notikusi nākotnes vārdā. Treibergs skaidroja: “Mūsu iedzīvotājiem ir daudz vairāk izdarīts, un mēs negribam visus šos labumus, varētu teikt, ko mēs esam par šiem gadiem dabūjuši priekš saviem iedzīvotājiem, mēs negribētu tos zaudēt. Kāpēc tam bija vajadzīga šī politiskā rokāde? Tāpēc, ka deputāti uzskata, ka viens vadītājs var vienu darbu izdarīt, bet otrs vadītājs to darbu varbūt var izdarīt ātrāk un kvalitatīvāk.”
Politologs Filips Rajevskis krēslu bīdīšanu vienā no bagātākajiem novadiem sauc par gatavošanos vēlēšanām, kas līdz ar administratīvi teritoriālo reformu šoreiz paredzamas īpaši spraigas.
“Tie novadi vēl tikai tagad tiek līmēti kopā, un te būs liela nozīme, cik šie kandidāti spēs savu dzimto novadu mobilizēt, lai viņš nobalso par viņiem. No tā tad arī būs atkarīgas viņu pozīcijas lielajā jaunajā novadā,” sacīja Rajevskis.
Šī paša iemesla dēļ arī vienkārša vadība tiekot nomainīta pret smagsvara vilcējiem. Un, lai gan sākotnēji gaisā virmoja runas, ka mēra krēslā atkal atgriezīsies ilggadējais priekšsēdis Bauze-Krastiņš, tas, visticamāk, neesot noticis taktisku apsvērumu dēļ.
Politologs atzīmēja: “Bauzes-Krastiņa gadījumā tur ir pietiekoši bijušas skandalozas situācijas. Šādās situācijās, kad ir jāvieno vēlētāji, lai pacīnītos starp novadiem, tad nav izdevīgi likt par līderi tādu kontrastainu personību, kura izraisa vai nu pozitīvas, vai nu negatīvas emocijas. Te vajag kaut ko neitrālāku.”
Pēc vēlēšanām 5. jūnijā Garkalnes novads līdz ar Ropažiem, Stopiņiem un Vangažiem iekļausies jaunajā Ropažu novadā.
KONTEKSTS:
Šī ir jau trešā reize šī sasaukuma laikā, kad Garkalnes novadā mainās vadība. 2020. gada janvārī amatu pameta ilggadējais novada domes priekšsēdētājs LZS pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, to skaidrojot ar veselības problēmām. Viņa vietā tika ievēlēts ''Saskaņas'' pārstāvis Alvis Zīriņš, kurš no amata atkāpās šī mēneša sākumā, jo domē esot nepieciešama “politiskā konsolidācija”.
Pirmdien, 22. martā, vakarā ārkārtas sēdē novada pašvaldības deputāti mēra amatā ievēlēja Latvijas Zemnieku savienības pārstāvi Edgaru Treibergu.
