Viņa stāstīja, ka Kariņa valdība bija tik nepopulāra, ka kaut kam bija jāmainās. Viņķeles vēlme teikt pēdējo vārdu, atšķirīgi izteikumi no viņas un premjera radīja apjukumu sabiedrībā – līdz ar to arī neuzticību valdībai. Tādēļ Kariņa rīcība bija loģisks solis.
Kreituse prognozēja, ka Kariņa pozīcija nostiprināsies, jo viņš ir parādījis stingru nostāju.
Arī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Kreituse uzsvēra, ka demisijas prasība bija gan pamatota, gan kalpos par mācību citiem ministriem.
"Krišjāņa Kariņa rīcība, manuprāt, bija pārdomāta un pamatota. Krīze ir ne tikai veselībā un Covid-19 jautājumā, bet arī pašā valdībā, jo tik zems vērtējums sabiedrības acīs, kāds ir valdībai, ilgi nebija redzēts Latvijas vēsturē," sacīja Kreituse.
Pēc Kreituses teiktā, jau otrdien pēc valdības sēdes ministri bija sapurināti un darbība kļuvusi konsekventāka.
Pēc politoloģes domām, Kariņam vajadzēja parādīt, ka premjerministram ir spēja krasi rīkoties, kā arī tagad būs skaidrs, ka brīvdomība un publiska iekšējo valdības lietu apspriešana nav pieņemama. Tā kā pārējie koalīcijas partneri viņa lēmumu atbalsta, nav paredzama arī valdības krišana. Tā iespējama vienīgi, ja "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par!" publiski turpinās plēsties.
"Attīstībai/Par!" ir saņēmusi smagu sitienu, jo šis ir jau otrais apvienības ministrs, kuram jāatstāj valdība. Viņķele un bijušais ministrs Juris Pūce bija arī tie, uz kuriem balstījās apvienības popularitāte.
Pēc Kreituses novērojumiem, "Attīstībai/Par!" ir apmulsusi. Par to liecinot arī aizsardzības ministra Arta Pabrika nevēlēšanās uzņemties pildīt veselības ministra pienākumus. Ir loģiski pārņemt sava partijas biedra pienākumus.
Kreituse arī piebilda, ka apvienības aiziešana no valdības nav reāla, jo jebkurai partijai tas nozīmē bīstamību zaudēt popularitāti un spēju ietekmēt notikumus.
Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika intervijā Latvijas Radio vērtēja, ka Viņķeles atlaišana ir papildu stress veselības aprūpes sistēmai, kas varēja arī nebūt. Dreika novērtēja ministres darbību, uzsverot, ka viņa ir bijusi laba menedžere. Viņķele vadījusi un vienlaikus ļāvusi sistēmai attīstīt savu potenciālu.
Pēc viņas teiktā, šis "cirtiens atstās kaut kādu robu, jo atstāt sistēmu bez vadības pašā krīzes sliktākajā posmā ir papildu grūtības".
Kariņš bija vainojis Viņķeli problēmās ar Covid-19 vakcinācijas plānu. Pēc Dreikas teiktā, vakcīnu plāni ir atšķirīgi dažādām valstīm – ir gan nogaidoša, gan apsteidzoša reakcija, un neviens nezina, kā ir labāk.
Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka komunikācija starp ministriju un nozari nebija pārāk laba. Esot bijušas arī domstarpības. Tāpat arī slimnīcas nav bijušas iesaistītas Covid-19 vakcinācijas plāna izstrādē.
Tādējādi radusies problēma, ka daļa slimnīcu finansiāli nevar atļauties tik daudz vakcinācijas kabinetu, cik prasa ministrija.
KONTEKSTS:
Ministru prezidents izteicis neuzticību veselības ministrei Viņķelei un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu. Premjers uzsvēra, ka jau kopš otrā pandēmijas uzliesmojuma cīnāmies ar sekām tam, ka neesam rīkojušies ātri un apsteidzoši. Vispirms iztrūcis plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā, pēc tam arī Covid-19 vakcinācijas plāns.
Ministre Viņķele akceptējusi demisijas pieprasījumu, bet to vērtēja kā Kariņa mēģinājumu pārvirzīt atbildību un atrast vainīgo pie paša ne īpaši koordinētās un gludās krīzes vadības. Aizejošā ministre norādīja, ka eksperti strādā ar lielāku slodzi nekā premjers. Vakcinācijas plāns vēl vakar precizēts saskaņā ar jaunāko informāciju par vakcīnu reģistrāciju.
Koalīcijas partneri jau pauduši atbalstu Kariņa rīcībai.
