Sadaļas Sadaļas

Politiķiem pārmet naidīgas vides radīšanu ar homofobiskiem izteikumiem

Pēc nežēlīgā nozieguma Tukumā, kur, iespējams, homofobisku motīvu dēļ aizdedzināts cilvēks, neizpaliek jautājums par likumsargu spēju reaģēt un izmeklēt šādus noziegumus, jo līdz šim līdzīgos noziegumos vainīgie nav sodīti. Tāpat Latvijas Cilvēktiesību centrā norādīja, ka politiķi devuši savu artavu homofobiskas runas veicināšanā Latvijā.

Politiķiem pārmet naidīgas vides radīšanu ar homofobiskiem izteikumiemLinda Spundiņa

Pagājušajā nedēļā Tukumā ar degšķidrumu tika apliets un pēc tam aizdedzināts Normunds, gūstot 85% ķermeņa apdegumu. Viņa veselības stāvoklis šobrīd ir smags. Glābjot draugu, cieta arī Artis. Viens no cietušajiem uzsver, ka abiem vīriešiem jau iepriekš tika draudēts, tāpēc viņš pieļauj, ka draugam noticis homofobiska naida vadīts uzbrukums.

Savukārt Valsts policija Latvijas Radio skaidroja, ka līdz šim vēl nav gūts apstiprinājums tam, ka Tukumā notikušais būtu saistīts ar iepriekš cietušā ziņoto par viņam izteiktajiem draudiem. Jāpiemin, ka pēc iesnieguma saņemšanas policija neuzsāka kriminālprocesu.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis aicina policiju rūpīgi izmeklēt notikušo. Organizācija vēlas, lai noziedzīgo nodarījumu izmeklē Rīgas iecirknī.

“Tas jautājums ir samilzis valsts līmenī. Un tas, ko mēs vēlamies, lai šis jautājums netiktu skatīts tikai un vienīgi kā viens gadījums, kas ir noticis. Tas konteksts ir ārkārtīgi plašs, ņemot vērā, ka ir bijuši iepriekš draudi, un pēc mūsu sarunām, mēs novērojam šīs homofobiskās pazīmes. Valsts policijai ir jāņem kopumā viss konteksts,” sacīja Zālītis.

Zālītis norādīja, ka, policijai nereaģējot uz šādiem iesniegumiem, cietušie nolemj vairs nevērsties pie likumsargiem, savukārt noziedznieki jūtas vēl spēcīgāki un ļaundarījumus turpina. “Mēs arī esam novērojuši to, ka Normunds vairāk negribēja dzīvot Tukumā. Viņš jau bija izmisis. Mēs redzam to, ka cilvēks tādā izmisuma stāvoklī vairs netic policijai. Te arī mēs redzam, ka tā ir bieža situācija, kas notiek Latvijā, ka upuris nezina ko darīt,” sacīja "Mozaīkas" pārstāvis.

Homofobisku fizisku un emocionālu uzbrukumu pērn piedzīvoja kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs. Divi agresīvi vīrieši Hanovu un viņa dzīvesbiedru apsaukājuši, Hanovam iespēruši arī pa muguru, izteikuši vēlmi nodarboties ar seksu. Kā arī brīdī, kad Hanovs no uzbrucējiem paslēpās kādā ziedu kioskā, viens no vīriešiem telpā mēģinājis ielauzties, kā arī pie skatloga piespiedis atkailinātus dzimumorgānus.

Pēc notikušā Hanovs joprojām nav saņēmis no policijas atbildi, ka vainīgie būtu atrasti un sodīti: “Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai šis cilvēks tiktu sodīts, jo tas ir vēstījums sabiedrībai. Bet tas, kas ir noticis tagad, burtiski pirms dažām dienām, ir tas, par ko es brīdināju oktobrī un novembrī.

Politiķi bezatbildīgi vairo naidu, un kādā brīdī šis naids atradīs konkrētu ceļu. Lūk, šeit gandrīz tika sadedzināts dzīvs cilvēks."

Kultūrpētnieka ieskatos, sabiedrības attieksme ir nokaitēta. Iedzīvotāji kļuvuši agresīvāki gan pandēmijas iespaidā, gan saistībā ar diviem Satversmes tiesas spriedumiem, kuri bijuši labvēlīgi viendzimuma partneriem, cilvēki ar homofobiskiem uzskatiem savus uzskatus pauž radikālāk.

Hanovs arī vērtēja, ka situāciju ietekmē bezatbildīga naida kurināšana no Saeimas tribīnes. To, ka atsevišķi deputāti atklāti izsakās homofobiski, apliecināja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska („Attīstībai/Par!”): “Cilvēki skatās uz to un domā – ja jau viņi to var, tad jau mēs arī to varam. Tas, manuprāt, ir nepieļaujami.”

Deputāte pastāstīja, ka tiek strādāts pie likuma grozījumiem par naida noziegumiem, kā arī viņa šonedēļ aktualizēs šo jautājumu Saeimas komisijā.

Tikmēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins („Jaunās Vienotības”) pauda, ka Krimināllikums nevar mainīt cilvēku attieksmi. “Mēs varam paredzēt lielāku sodu. Mēs varam konstruēt kaut kādus noziedzīgu nodarījumu sastāvus. Bet ir jāsaprot, ka, ja cilvēkos ir tāda neiecietība un viņi ir gatavi pielietot spēku un noslepkavot cilvēkus viņu seksuālās orientācijas dēļ, tad ir vienkārši traki.

Tad šeit ar grozījumiem likumā mēs problēmu neatrisināsim,” sacīja Judins.

Judins paredz, ka Saeimā būs diskusija par šo jautājumu un tiks meklēti risinājumi, kā uzlabot likumdošanu.

Tikmēr Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska norādīja, ka Eiropas Komisija jau 2019. gadā ieteica Latvijas Valsts policijai veidot atsevišķu struktūrvienību, kuras darbs būtu vērsts pret rasismu un neiecietību. Tomēr šāds solis joprojām nav sperts.

Tāpat esot vērojams, ka internetā pieaugusi homofobiski vērsta naida runa un tā ir vairāk nekā pret citām grupām. Pieaugums manāms īpaši pēdējā pusgada laikā.

“Arī politiķi ir devuši savu artavu homofobiskas runas veicināšanā.

Ne vienmēr varbūt tā politiķu runa ir pretlikumīga, bet tā rada to naidīgo vidi.

Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita KamenskaLinda Spundiņa

Un varbūt šajā briesmīgajā gadījumā tā pozitīvā lieta ir tā, ka ir sekojusi nosodoša, nopietna augstāko valsts amatpersonu reakcija, jo līdz tam šādu reakciju ļoti reti piedzīvojām. Beidzot Valsts prezidents ir reaģējis, ir ārlietu ministrs reaģējis, arī vairāki Saeimas deputāti. Un tā tam būtu jābūt,” piebilda Kamenska.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt