Atbildīgā iestāde atzīst, ka līdzšinējā sistēma ir novecojusi un nav labvēlīga cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Pati reforma papildu naudu nenozīmēšot, tomēr, ņemot vērā daudzos gaidītājus, tehniskajiem palīglīdzekļiem nāksies valdībai augustā prasīt papildu naudu.
Tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, protēzes, ortozes, ratiņkrēslus cilvēkiem nodrošina un apmaksā valsts, taču līdzšinējo sistēmu par cilvēkiem draudzīgu vairs nesauc ne nevalstiskās organizācijas, ne arī Labklājības ministrija.
Šobrīd ceļā ir daudzi šķēršļi, par tiem daudz zina invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”.
“Tas, cik daudz cilvēkam tas prasa nervus, cik sarežģīti tas viss ir, ir neizstāstāmi. Pēc papīriem mums viss kārtībā, ķeksīti ievelkam – viss ir, bet no cilvēciskā viedokļa mums nav nekā,” saka „Apeirona” vadītājs Ivars Balodis.
Viņš līdzšinējo procesu sauc par garu un samocītu un īsumā ieskicē ceļu līdz ratiņkrēslam.
„Tad tevi izvērtē kaut kur, ģimenes ārsts pasaka, kas tev ir vajadzīgs, tad tu aizej uz Tehnisko palīglīdzekļu centru, tur tevi izvērtē vēlreiz. Paiet kaut kāds laika periods, piemēram, pusgads, kamēr iepirkums uz attiecīgo palīglīdzekli ir noslēdzies. Tad tevi atkal izvērtē, varbūt tev ir vajadzīgs cits palīglīdzeklis. Varbūt kāda cita kompānija vinnējusi, kurai izvērtēšanas sistēma ir citādāka – platumus un garumus ratiņkrēslam mēra citādāk, nekā nomērīts šeit. Atkal tu stājies rindā, atkal tev ir jāgaida, jo ir iepirkums, un tu paliec bez nekā,” stāsta Balodis.
“Tā saskarsme ir bijusi pietiekami nepatīkama, lai cilvēki neizmantotu valsts noteiktu, valsts apmaksātu sistēmu. Viņi ir gatavi paši maksāt kaut ko vairāk, lai nesaskartos ar šo lietu kā tādu,” atzīst Balodis.
Jaunā kārtība, ko sadarbībā ar „Apeironu” izstrādājusi Labklājības ministrija, paredz iepirkuma vietā tiešās izvēles jeb kuponu sistēmu. Iespējams, varētu būt arī elektroniskie kuponi.
Šobrīd notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem. Ja iecere gūs atbalstu, jau nākamajā gadā iecerēts Tehnisko palīglīdzekļu centru pievienot Veselības un darba spēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai, kas būs ne tikai ekspertīžu veicējs, bet arī administrētājs. Tad cilvēks ar ārsta nosūtījumu vērsīsies šajā komisijā, kas izsniegs kuponu ar norādīto tehniskā palīglīdzekļa veidu un vērtību.
Labklājības ministrijas pārstāvis Maksims Ivanovs skaidro, ka, “ieviešot individualizētu sistēmu, personai uzreiz būs iedota iezīmēta naudas summa, ar ko var rēķināties simtprocentīgi; nebūs tā, ka nevarēs iegādāties, jo iepirkums nav bijis vai jāizsludina vēlreiz”.
Turklāt cilvēks pats varēs izvēlēties palīglīdzekļa piegādātāju un tam iesniegs kuponu. Labklājības ministrijas pārstāvis norāda, ka plānotā sistēma būs vienkāršāka un nebūs vairs ļoti garo rindu, kas šobrīd ilgst no trim līdz 10 mēnešiem.
„Respektīvi, pēc kupona iesniegšanas piegādātājam noteikts Ministru kabineta noteikumos termiņš, piemēram, no viena līdz trim mēnešiem, kad viņam jānodrošina tehniskais palīglīdzeklis, un piegādātājs pēc tā nodrošināšanas nosūtīs rēķinu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai, kas savukārt mēneša laikā izmaksās piegādātājam kompensējamās vērtības summu,” stāsta Ivanovs.
Tāda kārtība ir virknē Eiropas Savienības valstu un 12 gadus tāda ir arī Igaunijā. Tā kā nav iepirkuma, palielinājusies piegādātāju konkurence.
Reforma mazinās rindas, taču papildu nauda ir nepieciešama tehnisko palīglīdzekļu iegādei, norāda Labklājības ministrija.
Ik gadu rindā uz tehniskajiem palīglīdzekļiem gaida ap 6000 cilvēku. Labklājības ministrs Jānis Reirs no “Vienotības” uzskata, ka reforma ļaus ietaupīt.
„No tiem līdzekļiem, kas tika piešķirti visiem palīglīdzekļiem, 10 procenti ir administratīvie izdevumi - šie izdevumi ir par lielu, un mēs esam gatavi tos mazināt. Tie būtu 5-7 procenti, un pamatā šī visa nauda tiktu novirzīta kompetences centram. Nevalstiskais sektors gādātu par to, lai cilvēkus konsultētu, aprūpētu tehniskos palīglīdzekļus,” stāsta ministrs.
Kuponu sistēma plānota, visticamāk, no 2019.gada.
