Mežotnes internātvidusskola atrodas mazā apdzīvotā vietā – Garozā. Skolā mācās 41 audzēknis un strādā 17 skolotāji. Jūlijā to slēdz. Pedagogi paliek bez darba. Jaunākiem ir iespēja meklēt darbu citā skolā vai mainīt profesiju. Taču grūti būs trīs pirmspensijas vecuma skolotājām – Ārijai, Anitai un Irēnai. Līdz pensijai vēl divi trīs gadi, bet iespēja šobrīd atrast darbu citā skolā – niecīga. Tiesa, Ārija noskaidrojusi, ka Rīgā ir pieprasījums pēc latviešu valodas skolotājiem.
„Bet, padomājiet paši, ja man visa ģimene, visa māja, viss mūžs pavadīts ir Bauskā, tad lai es savos 60 gados tagad dotos uz Rīgu katru dienu turp un atpakaļ. Praktiski jau to var izdarīt. Bet kāda būs mana atdeve, ja es būšu braukusi tos tālos kilometrus un kāda tad es tur būšu tiem bērniem priekšā?” retoriski vaicā latviešu valodas un literatūras skolotāja Ārija Vasariņa.
Arī tas pie nosacījuma, ja skola pieņems darbinieku pirmspensijas vecumā. Par šo visvairāk pārdzīvo Anita. Viņa ļoti vēlas vēl daudzus gadus strādāt savā profesijā, tādēļ par netaisnīgu uzskata pieņēmumu, ka visi vecie skolotāji iespējami ātri jāaizstāj. „Ir skolotāji, kas ir gados, un viņi jūtas daudz enerģiskāki nekā tie, kuri ir tikko atnākuši skolā strādāt. (..)
Es varu pieliekties, es varu rāpot ar bērniem pa grīdu, bet tajā pašā laikā ir tādi jaunie kolēģi, kuri to nedarīs. (..) Es esmu dulla. Es sirdī esmu dulla,” skaidro skolotāja, klases audzinātāja Anita Jakubenoka.
Matemātikas skolotāja, direktores vietniece izglītības jomā Irēna Valtere atzīst, ja citu darbu neatradīs, tad droši vien ņems bezdarbnieka pabalstu. „Un pēc tam... Ja nebūs [darba], būs jāiet priekšlaicīgā pensijā,” atzīst Valtere.
Priekšlaicīgā pensijā var doties, ja līdz īstajam pensijas vecumam palikuši divi gadi. Taču jārēķinās, ka šos divus gadus tiks izmaksāta tikai puse no aprēķinātās pensijas. „Ja mēs iesim priekšlaicīgi, tad mēs saņemsim, iespējams, naudu mazāku par 200 eiro mēnesī. Kādi tad būs tie iztikas līdzekļi?” spriež Vasariņa.
Taču izglītības ministrs Kārlis Šadurskis („Vienotība”) stingri apsolījis, ka 60 gadus sasniegušie skolotāji, kas zaudēs darbu skolu reorganizāciju dēļ, tiks finansiāli atbalstīti līdz pensijas sasniegšanai. Tā nebūs kāda īpaša priekšlaicīgas pensionēšanās forma, kā izskanēja iepriekš.
Pašreiz iecerēts ikmēneša maksājums aptuveni 65% apjomā no skolotāja līdzšinējās algas. „Runa ir apmēram par naudas summu līdz diviem miljoniem eiro gadā, kas mums būs nepieciešama nevis pastāvīgi, bet dažus gadus, proti, kamēr šī reorganizācija vilksies – tie varētu būt trīs četri gadi, kad mums šī nauda būs nepieciešama valsts budžetā,” atzīst Šadurskis. „Es gribētu ļaut nomierināties tiem pedagogiem, kas jūt satraukumu, kas strādā šajās mazajās skolās, kuras, iespējams, nevarēs turpināt darbu – viņi nepaliks aizmirsti un nepaliks atstāti likteņa varā,” saka ministrs.
Viņš ir pārliecināts, ka šim mērķim vajadzīgie divi miljoni eiro gadā tiks piešķirti, jo izglītību šī valdība deklarējusi kā prioritāti un prasītā summa neesot milzīga. Atbalsta mehānisms varētu sākt darboties nākamgad. Taču pašreiz vēl nav līdz galam skaidrs, vai palīdzība attieksies arī uz tiem pirmspensijas skolotājiem, kas darbu zaudēs jau šogad.
Jau ziņots, ka 2015.gada septembrī LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks.
Savukārt šogad LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalstījusi alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Organizācijas vienojās veidot darba grupu, lai pilnveidotu šo modeli. Alternatīvā modeļa autors, Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa aplēsis, ka reformai ik mēnesi no budžeta vajadzētu papildus 1,9 miljonus eiro.
