Panorāma

Kandava – pret sadarbību vienā novadā ar Tukumu

Panorāma

Pieminekļi – vērtību, nevis vēstures nesēji

Pirmo reizi pilnībā rekonstruē seju

Pirmoreiz Latvijā mikroķirurgi pacientam pilnībā atjaunojuši seju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pirmo reizi Latvijā mikroķirurgiem izdevies veikt pilnu sejas rekonstrukciju un izglābt ļoti smagi ievainota pacienta dzīvību. Pacientu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ieveda ar pilnībā norautiem žokļiem, degunu un  zodu. Piecpadsmit stundu ilgā operācijā, izmantojot audus un kaulus no viņa kājas, vairākām ķirurgu brigādēm izdevās seju atjaunot, taču viņa stāvoklis joprojām ir smags.

Šī gada 7. jūnijā slimnīcā tika stacionēts pacients ar nebijuši smagu traumu – cilvēkam faktiski bija norauta seja. Sākumā, veicot vairākas secīgas dzīvību glābjošas operācijas, ārsti stabilizēja pacienta veselības stāvokli un sagatavoja viņu sarežģītai mikroķirurģiskai operācijai.

Piecpadsmit stundu ilgā operācijā Baltijā vadošie mikroķirurģijas speciālisti veica sarežģītu un unikālu sejas rekonstrukcijas operāciju, tādējādi izdarot maksimāli iespējamo pacienta dzīves kvalitātes atjaunošanai.

"Līdz šim ir bijuši pacienti ar komplicētām dažāda smaguma galvas un kakla traumām. Bet pacients ar praktiski norautu seju, kur pilnībā iztrūkst mutes dobumu veidojošās struktūras, deguns, kakla mīkstie audi, tik smagus un lielus bojājumus pieredzēju pirmo reizi," atzina stacionāra „Gaiļezers” Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas vadītājs Kalvis Pastars, paužot gandarījumu par to, ka slimnīcas ārstu un mediķu komandai ir izdevies glābt pacienta dzīvību, rekonstruējot praktiski visu seju un daļēji arī degunu.

Pacienta vispārējais veselības stāvoklis, iestājoties stacionārā „Gaiļezers”, bija ļoti smags. Viņam iztrūka augšžoklis, apakšžoklis, vaigu kauli bija tikai daļēji saglabājušies, kā arī bija plaši kakla mīksto audu defekti, pilna deguna amputācija. Akūtā kārtā pacientam tika veikta pirmā operācija, kuras laikā viņam apturēja asiņošanu, tādējādi stabilizējot pacienta vispārējo veselības stāvokli. Sekoja nākamās divas operācijas, kurās pacients tika sagatavots nākamajam ārstēšanas etapam - sejas rekonstrukcijai.

Mikroķirurgu komanda – ārsti Kalvis Pastars, Jānis Zariņš, Anna Ivanova, Vadims Ņefjodovs, Kristaps Blūms un Marta Taurīte – veica trīs apasiņotu audu kompleksu transplantāciju, ar kuru palīdzību pacientam tika atjaunots augšžoklis, cietās aukslējas, apakšžoklis, mutes pamatne, veikta mēles, apakšlūpas un kakla mīksto audu rekonstrukcija, kā arī izveidota mīksto audu bāze tālākai deguna rekonstrukcijai. Patlaban pacienta vispārējais stāvoklis ir stabils, pacients turpina ārstēties Intensīvās terapijas klīnikā tās vadītājas ārstes Dainas Rožkalnes uzraudzībā.

"Pēc savas traumas smaguma šis pacients bija kandidāts uz sejas transplantāciju. Bet tā kā Latvijā likumdošana neparedz šādas operācijas, tad mēs to izdarījām ar viņa paša audiem," stāstīja Pastars.

Zālē strādāja seši ķirurgi, kuri mainījās. Ļoti lielu darbu veica arī rezidenti. Viņi kā viens saka – tas ir neaizmirstams brīdis viņu jaunā ārsta mūžā.

"Tā ir unikāla pieredze, ceru, ka vienīgā manā karjerā. Šis pacients paliks mūsu paspārnē daudzus gadus, ja ne visu mūžu," sacīja rezidents Vadims Ņefjodovs.

"Ir jau iepriekš veiktas operācijas, vairāk onkoloģiskās, kas deva pieredzi, ka tu spēj domāt līdzi un ar tik unikāli ģeniāliem ķirurgiem vienotā komandā," atzina rezidente Marta Taurīte.

Principā ārsti, nezinot pacienta sejas vaibstus, vienkārši veidoja viņam jaunu seju. Visus nepieciešamos audus un kaulus ieguva no pacienta paša kājas. 

"Atrast asinsvadus, kur piešūt, vieni atkal – paralēli, lai samazinātu operācijas laiku, izdalīja no kājas audu transplantātus, tad kaulu vajadzēja izzāģēt, lai būtu augšžoklis un apakšžoklis. Vadoties no tām anatomiskām struktūrām, kas bija palikušas, mums bija jāizveido jauns žoklis ar atbilstošu jaunu apakšžokli, viss no jauna," skaidroja stacionāra "Gaiļezers" Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas plastikas ķirurgs Jānis Zariņš.

Pacienta stāvoklis joprojām ir smags.

"Viņš tiek turēts mākslīgā miegā. Miegs pamazām tiek darīts seklāks, lai lēnām pamostas. Ir traumētas arī smadzenes. Reanimācijas nodaļā norit aprūpe. Pacienta stāvoklis ir smags, bet audi ir dzīvotspējīgi," norāda Pastars.

To, kā radusies tik smaga trauma, mediķi neatklāj. Tas ir darbs policijai. Plastikas ķirurgi smagāko darbu ir paveikuši. 

Operāciju īstenoja multidisciplināra Austrumu slimnīcas ārstu komanda: stacionāra "Gaiļezers" Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas plastikas ķirurgi – Kalvis Pastars, Jānis Zariņš, ārsti Vadims Ņefjodovs, Kristaps Blūms, Marta Taurīte, kā arī Anestezioloģijas klīnikas vadītājs, ārsts Jevgēnijs Stepanovs un anesteziologs Antons Antonovs, anestēzijas, intensīvas un neatliekamās aprūpes māsa Irīna Oļehnoviča. Operācijā piedalījās arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sejas žokļu ķirurģe Anna Ivanova, kā arī stacionāra "Gaiļezers" operāciju māsas – Aleksandra Jakovļeva, Nelda Upeniece, Dace Kažemāka, Linda Lapiņa, ārsts bronhoskopists Ainārs Zariņš un anestēzijas, intensīvas un neatliekamās aprūpes māsa Elīna Vilcāne.

Pēc operācijas pacienta atlabšanai seko un pacientu aprūpē: stacionāra "Gaiļezers" Intensīvas terapijas klīnikas ārsti – anesteziologi reanimatologi Aleksandrs Kagans, Anete Mickeviča, Maija Bimbirule, Mihails Dolguševs, Inga Orleāna, Antons Antonovs, Viktorija Januškeviča, Inga Sujete un Intensīvās terapijas klīnikas vadītāja, ārste Daina Rožkalne, kā arī Infekciju uzraudzības dienesta ārsti infektologi – Monta Madelāne, Māris Liepiņš. Tāpat pacientu aprūpē stacionāra "Gaiļezers" Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas virsmāsa Ieva Bernarde un aprūpes māsas Valentīna Berestova, Daiga Satika, Signe Zakreševska un Māra Mikulāne.

"Būtiskākais, ka spējām glābt cilvēka dzīvību! Tas bija unikāls profesionāls izaicinājums un, sadarbojoties dažādu profilu un specializāciju mediķiem, pacientam tika dāvāta otra iespēja dzīvot. Tāpat arī guvām atkārtotu apliecinājumu tam, ka ļoti būtiska ir dienestu un mediķu savstarpējā sadarbība, kad nepieciešama iespējami operatīva pacienta dzīvības glābšana," pauda Pastars.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde valstī. Katru gadu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros ārstējas aptuveni 70 000 pacientu, dienas stacionārā vairāk nekā 20 000 pacientu, bet ambulatori veselības aprūpes pakalpojumus šeit saņem turpat 760 000 pacientu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti