Priecīgi satikties, pacientu organizāciju pārstāvji pulcējas gan kopīgam foto, gan iegrimst sarunās. Viņi zina, ka šī diagnoze nozīmē hronisku slimību. Un tas diemžēl ir viens no lielākajiem valsts sistēmas klupšanas akmeņiem. Kad vēzis atgriežas, "zaļais koridors" jeb ātri izmeklējumi ir liegti.

"Manā personīgajā gadījumā slimnīca, kur jau ārstējos, pateica, ka diemžēl izmeklējumus nevar veikt steidzamības kārtā. Jāgaida pusgads. Vai nu maksā pati," stāsta "Rozā vilciena" labdarības fonda valdes locekle Zinta Uskale.

Arī ārsti uzsver to pašu – izmeklējumiem jābūt pieejamiem ātri. 

"Jāpamaina ģimenes ārsta un speciālista apmeklēšana. Kā es varu atrast zarnu vēzi? Kad ir jau saaudzis liels, varu atklāt, bet tad jau ir par vēlu. Man vajag laicīgi sūtīt uz izmeklēšanām. Latvijā ir visi šie izmeklējumi, tomēr pārāk ilgi cilvēki gaida," skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns.

"Ļoti daudz ko esam panākuši, tieši pateicoties pacientiem. Es domāju, ka šis ir ļoti labs pasākums, kam vajadzētu būt tradicionālam, lai nonāktu pie risinājuma šajā mazajā valstī," norāda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

Pirmais vēža pacientu forums sākas emocionāli, ar klusuma brīdi pieminot tos pacientus, kuru vairs nav mūsu vidū.

Valsts prezidenta kundze, ilgus gadus strādājoša ginekoloģe Andra Levite savā runā uzsvēra, ka ar vēzi ir saskārusies. "Man gan jāatzīst, ka esmu rūpējusies par pusi no cilvēces," viņa norādīja. Viņa cilvēkus aicināja būt uzmanīgiem: "Īstenībā klepus, kas nepāriet, dzimumnieze, kas niez, neregulāra asiņošana – tās visas ir zīmes, kas jāredz."

Tikmēr pie foruma norises vietas bija iespējams veikt krūšu izmeklēšanu ar mobilo mamogrāfu.

Vēža pacientu organizāciju pārstāvji piektdien šodien parakstīja arī rezolūciju valdībai, Saeimai un veselības ministrei. Tajā aicina arī beidzot valstī izveidot vienotu vēža reģistru, jo bez datu sistemātiskas analīzes nav iespējama pareiza budžeta plānošana un efektīva pacientu aprūpe.