Pirms 13 gadiem Ksenijai Jekimasovai nozaga rokassomiņu ar visiem viņas personu apliecinošajiem dokumentiem. Pēc zādzības Ksenija rakstīja iesniegumu Valsts policijai par viņai nodarīto skādi un zudušajiem dokumentiem.
Pēc tam pases dati tika ļaunprātīgi izmantoti - tika nopirkti mobilie telefoni, abonementi. Bet piereģistrēta cita adrese, uz kuru vēlāk sūtīja rēķinus, par kuriem Ksenija neko nezināja.
Par to, ka viņas personas dati nelietīgi izmantoti, uzzinājusi vien pēc vairākiem gadiem – 2013. gadā. Atkal rakstījusi iesniegumu policijā, kā arī pēc policijas ieteikuma veikusi rokraksta ekspertīzi.
“Kopš tā brīža es neko no policijas neesmu dzirdējusi. Nekādus aicinājumus ierasties iecirknī, ne secinājumus, ne atbildi. Nekā nebija,” stāstīja Ksenija.
Drīz pēc notikušā uz ilgāku laiku Ksenija devusies dzīvot un mācīties uz ārzemēm. Bet, kad atgriezusies, pavisam nejauši uzzinājusi, ka joprojām ir “melnajā sarakstā” un parādu piedzinēji “GelvoraSergel” gaida no viņas 1000 eiro parāda atmaksu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā norāda - ja gadās iekulties šādās nepatikšanās, roka uz pulsa jātur pašam.
“Ja patērētājs vēršas policijā, tad to paziņo arī parādu piedzinējam. Un parādu piedzinēju arī informē, ko policija atbild. Policijas pienākums ir atbildēt uz iesniegumu personai, kas pie viņiem ir vērsusies ar šo informāciju,” skaidroja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Santa Zarāne.
Ksenija devusies uz policiju, lai tur saņemtu 13 un 7 gadus senus dokumentus, ko kā pierādījumus iesniegt parādu piedzinējiem. Firmai “Gelvora Sergel” Ksenija ir uzrādījusi divas policijas izziņas, ka savulaik ierosināti divi kriminālprocesi, taču noilguma dēļ izbeigti, bet esošie lietas materiāli noilguma dēļ iznīcināti.
Taču parādu piedzinējiem, lai atzītu, ka Ksenija nav īstā persona, no kuras jāpiedzen parāds, esot nepieciešama detalizētāka informācija no policijas.
Par ko ir lieta, “Gelvora Sergel” nav skaidrs, un uzņēmums nevarot pieņemt tādu izziņu, uzņēmums gan varot sazināties ar policiju, bet to darīt nav ieinteresēti.
Likumsargi Ksenijai detalizētāku informāciju nesniedz un atbild, ka sniegs to parādu piedzinējiem, bet “GelvoraSergel” sevi lieki neapgrūtina un ar policiju nesazinās, jo neesot jēgas – policija tāpat neko plašāk nekad nepaskaidrojot.
Ksenija tikmēr plāno gaidīt tiesas lēmumu un negrasās maksāt svešus parādus.
Tikmēr policija raidījumu informēja, ka “veicot informācijas pārbaudi, konstatēts, ka 2007. gada 13. februārī Nederīgo dokumentu reģistrā reģistrēta informācija par “dokumenta zudumu”. Informāciju ievadīja Kurzemes rajona pasu daļa”.
Bet Ksenijas rīcībā esošā krāpnieciskā līguma kopijā skaidri un gaiši rakstīts, ka tas noslēgts 2007. gada 9. martā. Tātad - gandrīz mēnesi pēc tam, kad pase, uz kuras pamata slēgts līgums, jau bijusi nederīga.
''Iespējams, ''Bite” [kas slēdza līgumu par mobilo tālruņu pārdošanu] ir kļūdījusies savās procedūrās, nav ievērojusi pietiekami rūpīgu standartu. Par šo faktu man komentāru nav, es uzzinu no jums to. Un, iespējams, ka šis ir viens no variantiem, kā risināt esošo situāciju,” pieļāva “Gelvora Sergel” pārstāvis Jānis Vanags.
