To Piebalgs apliecināja Latvijas Televīzijas raidījumā „Viens pret vienu”.
Viņš atzina, ka „Vienotība” atspoguļo viņa politiskos uzskatus un slavēja šīs partijas nopelnus ekonomikas un politiskās vides attīstībā. „”Vienotība” ir izdarījusi ļoti labu darbu, jo šobrīd Latvijas ekonomiskā un politiskā situācija nav bijusi tik laba, kā nav bijusi kopš neatkarības atgūšanas,” teica eirokomisārs.
Tomēr Piebalgs norādīja, ka tik labi nepārzina iekšpolitiskos procesus, tādēļ ne premjers, ne Valsts prezidents turpmākos četrus gadus nebūs.
Es gribu strādāt pakāpeniski, labāk saprast Latvijas politiskos un ekonomiskos procesus. Runāt par to, ka es varētu būt premjers vai prezidents, ir priekšlaicīgi. Nākamajā likumdošanas periodā es nebūšu nevienā no šiem amatiem,” sacīja eirokomisārs.
„Kā es varu uzņemties atbildību par valsti, ja es īstenībā nezinu, kas notiek, es tikai sekoju ziņām, un arī tās pamatā ir ziņu aģentūru ziņas [..] Es neizslēgtu neko ilgākā nākotnē, jo es jūtos pietiekami spēcīgs, es jūtos pietiekami pašpārliecināts, un es domāju, ka Latvijas politika ir tā vērta, lai cilvēki par to strīdētos,” klāstīja Piebalgs.
Viņš savu tuvāko nākotni vēlētos saistīt ar izglītību un zinātni.
„Eiropas politika mani interesē. Ja es varētu strādāt vai lasīt lekcijas šajā jomā, es būtu ļoti, ļoti laimīgs,” teica Piebalgs.
Eirokomisārs, kurš iepriekš skeptiski izteicies par iespēju iesaistīties Latvijas politikā, atzina, ka viņam ir bail no sitieniem politikā.
Mīnuss ir tas, ka, esot politikā, tu esi publisks apspriešanas objekts un par tevi var teikt visu, ko vien grib. Tu nevari teikt, ka esi privātpersona. Politikā tu esi atvērts visiem vējiem, un ne visi vēji būs patīkami. Protams, man bail [no sitieniem]. Man nekad nav paticis taisnoties un ka par mani runā,” sacīja Piebalgs.
Runājot par Latvijas politikas izaicinājumiem, Piebalgs uzsvēra, ka galvenais ir nostiprināt drošību, lai „mums nekad nebūtu tādi drošības riski, ka mēs varētu pazaudēt neatkarību”. Bruņotajiem spēkiem jābūt apgādātiem tā, lai būtu spējīgi reaģēt uz jebkādu agresiju, tādēļ daudz vairāk finansējuma jāatvēl aizsardzības stiprināšanai.
„Ukrainas gadījums parāda, cik vāji bija Ukrainas Bruņotie spēki un Ukrainas drošības sistēma. Mums jārēķinās arī terorisma draudiem, mums jāstiprina arī Satversmes aizsardzības birojs un visas drošības struktūras, kas analizē riskus. Ukrainas gadījums parādīja, ka riski parādās negaidīti un ir grūti izskaidrojami,” par Latvijas lielāko izaicinājumu stāstīja Piebalgs.
