Rīta Panorāma

Intervija ar Aiju Bērziņu un Alisi Ģelzi

Rīta Panorāma

Intervija ar Ventu Armandu Kraukli

Intervija ar Mārtiņu Kaprānu

Pētnieks: Tautiešiem Lielbritānijā atgriešanās uz Latviju pēc «Brexit» ir tikai plāns «C»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb tā dēvētā "Brexit" reemigrācija ir tikai plāns "C", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Kopumā tautiešu vidū saistībā ar "Brexit" ir raksturīgs "uzspēlēts angļu miers", tomēr daudzi atzīstot arī to, ka bažas rada iespējama britu agresija, kas vērsta pret iebraucējiem. "Kopumā attieksme pret "Brexit" ir neatbalstoša. Taču 20% [Lielbritānijā dzīvojošo] Latvijas pilsoņu uzskata, ka tam būs pozitīvs rezultāts," teica Kaprāns.

Vienlaikus Latvijas valstspiederīgo vidū pastiprinājušies arī negatīvi stereotipi pret britiem. "Slinki, nevīžīgi, kas paši neko nedara. Tas veidojas saistībā ar "Brexit". Bezrūpība ir aizsardzības mehānisms," skaidroja Kaprāns. Tajā pašā laikā daudziem atgriešanās Latvijā nav prioritāšu augšgalā. "Daudziem tas ir plāns "C". Plāns "B" [pēc "Brexit"] ir aizbraukt uz trešo valsti - Norvēģiju, Vāciju. Lielākā daļa ir iesakņojušies - bērni, ģimenes. Daudziem tā atgriešanās nenotiks. Jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai cilvēki izšķirtos braukt atpakaļ," norādīja Kaprāns.

KONTEKSTS:

Lielbritānijas pastāvīgā iedzīvotāja statusam pēc “Brexit” reģistrējušies apmēram 1,8 miljoni Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu. Starp tiem ir arī vairāk nekā 57 tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāju.

Lielbritānijas iekšlietu ministrija ziņo, ka visaktīvākie bijuši Polijas pilsoņi, un no viņiem saņemti kopumā 347 tūkstoši pieteikumu. Otrajā vietā ar 280 tūkstošiem iesniegumu ir Rumānijas iedzīvotāji, bet aktīvi bijuši arī Itālijas, Portugāles, Spānijas, Bulgārijas un Francijas iedzīvotāji.

Vēlmi dzīvot Lielbritānijā pēc “Brexit” pauda arī 92 tūkstoši Lietuvas pilsoņu, bet igauņi ar 5300 iesniegumiem ieņēmuši tikai 22. vietu. Līdz šim brīdim izskatīti vairāk nekā pusotrs miljons iesniegumu, un cilvēkiem, kuri valstī nodzīvojuši vismaz piecus gadus, jau piešķirts kārotais statuss. Pārējie var uzturēties valstī, bet par pastāvīgajiem iedzīvotājiem viņi kļūs, kad tiks sasniegta šī robežlīnija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti