Maskava vēlas attīstīt un stiprināt šo politiku arī turpmākajos gados, jo redz nepieciešamību arī starptautiski attaisnot savu rīcību, uzskata Langs.
Viņš piektdien piedalījās Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotā augsta līmeņa ekspertu diskusijā par „maigo varu” un Krieviju Ukrainas krīzes kontekstā. Eksperts gan neuzskata, ka Krievijai maigās varas projicēšanai ir skaidra ilgtermiņa programma un plāns, bet Maskavai ir instrumenti un resursi.
Turklāt Kremlis arvien vairāk cenšas maigo varu izmantot kā ārpolitikas instrumentu, arī kā svarīgu papildinājumu „cietajai varai”. Tomēr tas, cik šī politika būs iedarbīga attiecībā uz kaimiņvalstīm vai citviet, atkarīgs no iekšējās situācijas katrā valstī, norādīja Langs.
„Tas ir jautājums par to valstu izturību un ierobežojumiem, pret kurām Krievija vērš savus centienus pilnveidot „maigo varu”. Citiem vārdiem sakot, piemēram, daļu no krieviski runājošajām kopienām Baltijas valstīs Krievija piesaistīs tikai tad, ja viņi mentāli nejūtas mājās tajās valstīs, kurās viņi dzīvo. Tādēļ es domāju, ka Krievijas pasākumu efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no tā, kāda ir situācijās attiecīgajās valstīs,” auda Langs.
Jau ziņots, ka septembra sākumā Latvija izpelnījās Krievijas cilvēktiesību pārstāvja kritiku par krievu valodas un pilsonības politiku. Latvijas Ārlietu ministrija gan norādīja, ka šī kritika ir maldinoša, tajā izmantoti melīgi argumenti un tā uzskatāma par kārtējo elementu propagandas karā. Krievijai ir laiks paskatīties uz sevi spogulī un meklēt patiesus veidus, kā atbalstīt savus tautiešus.
