Ar sarkanām neļķēm, kas 9. maijā bija tik ierasti ziedi Pārdaugavā, šodien aizvien vairāk cilvēku ieradās Brāļu kapos Rīgā. Vieni šurp braucot katru gadu, citiem tā ir jauna tradīcija.
Jeļena: "Mēs padomju cilvēki! Mums 9. maijs visu laiku bija!"
Grigorijs: "Katru gadu gājām pie [Uzvaras parka] pieminekļa."
Vilhelmīne: "Nē, tur es negāju. Es tikai uz šito. Nolieku, kur tieši mūžīgā uguns..."
Rīgas pieminekļu aģentūrā skaidroja, ka Brāļu kapos atdusas abās karojošās pusēs kritušie. Ir ziņas par 101 šeit apglabātu sarkanarmieti.
"Mēs nešķirojam, kurā pusē cīnījās. Tur ir gan Pirmajā pasaules karā, Brīvības cīņās [kritušie], ir partizāni, ir partorgi un partizāni. Visi guļ," sacīja Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels.
Taču liela un idejiska problēma ir Rīgas Brāļu kapos apbedītie Komunistiskās partijas darbinieki. Šie civilie apbedījumi veidoti no 1981. gada, un tas ir absurds, ka karavīru kapos guldīti civiliedzīvotāji.
"Bija lūgums piederīgajiem pieteikties uz pārapbedīšanu, daži pieņēma šo piedāvājumu. Lielākā daļa nav apkopti. Viņi ir nepareizā vietā," sacīja Nāgels.
Bet vēl lielāka problēma ir apbedījumi, kas padomju laikos veikti alejā, kas ved uz pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietu. Šie apbedījumi netiek kopti.
