Pētījuma dati liecina, ka 40% respondentu, atbildot uz jautājumu, vai atgriešanās Latvijā ir bijis pareizs lēmums, atbildējuši "Noteikti nē" vai "Drīzāk nē", bet 44% "Jā, noteikti" vai "Drīzāk jā", tikmēr 15% nevarēja atbildēt nedz apstiprinoši, nedz arī noliedzoši.
No aptaujas datiem secināts, ka reemigranti saskārušies ar grūtībām adaptēšanās procesā, jo kopumā 44% reemigrantu atbildējuši, ka adaptēties dzīvei Latvijā bija drīzāk grūti, grūti vai ļoti grūti.
Tāpat norādīts, ka reemigranti, kur nepārvalda latviešu valodu brīvi, nedaudz biežāk nekā pārējie pieredzēja grūtības.
Visbiežāk adaptēties traucē grūtības atrast darbu sev vai dzīvesbiedram, grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras un neskaidrības par nodokļiem, liecina aptauja. Tikmēr pētījuma autori vērš uzmanību uz to, ka vismaz vienu ar bērnu izglītošanu saistītu problēmu minēja 13% respondentu, secinot, ka ar bērnu izglītošanos saistītas grūtības ir būtisks faktors, kas kavē ģimeņu ar bērniem reemigrāciju.
Kopumā tikai 15% respondentu atzinuši, ka ar adaptēšanos Latvijā nav bijušas nekādas problēmas.
Vairāk nekā 40% reemigrantu arī atzina, ka tikai ar grūtībām vai lielām grūtībām šobrīd spēj "savilkt galus kopā". Pēc pētījuma autoru domām, tas liecina par nozīmīgo materiālās situācijas pasliktināšanos, salīdzinot ar dzīvi ārzemēs, jo tur šādas problēmas bijušas mazāk nekā 2% respondentu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais no Latvijas izbraukušo cilvēku skaits bija vērojams 2010.gadā, kad Latviju pameta 39 651 persona. Lai gan turpmākos gadus bija vērojama lejupslīde, 2014.gadā sasniedzot vien 19 017 valsti pametušas personas, 2015.gadā skaits atkal palielinājies, sasniedzot 20 119 cilvēkus.
Kā ziņots, ar Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstu tapušais pētījums, kurā piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, veidots tādēļ, lai apzinātu reemigrantu atgriešanās iemeslus, kā tie iekļaujas Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama.
ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts uzsver, ka šī pētījuma rezultāti ir būtiski reemigrācijas procesa izvērtēšanā, lai veicinātu tautiešu atgriešanos un veiksmīgu iekļaušanos gan darba tirgū, gan sabiedriskajā dzīvē.
