Pētījums apver 150 valstis, kurās pētnieki noskaidrojuši, kuras reliģijas tajās ir dominējošās. Uz šo datu pamata noteiktas tendences līdz 2020., 2030., 2040. un 2050.gadam.
Respondentiem tikuši piedāvāti tādi atbilžu varianti kā budisms, hinduisms, islāms, jūdaisms un kristietība, kā arī „tautu reliģijas” jeb pagānisms un „citas reliģijas”. Grupā „bez reliģiskās piederības” tika piedāvātas divas atbildes: ateisti, kas tic, ka dieva nav, un neticīgie, kas netic pat tam.
Pēc pētījumu centra datiem, 2010.gadā Latvija bija astotajā vietā pēc to iedzīvotāju skaita, kuri nepieder nevienai reliģijai, proti šādi atbildējuši 43,8% respondentu.
Savukārt 55,1% respondentu Latvijā uzskata sevi par kristiešiem, 0,1% - musulmaņiem un mazāk nekā 0,1% - hinduistiem.
Līdere to iedzīvotāju īpatsvarā, kas neuzskata sevi piederīgiem kādai reliģijai, ir Čehija, kur šādi atbildējuši 76,4% respondentu. Otrajā vietā ir Ziemeļkoreja ar 71,3% šādu atbilžu, kuras dati gan netiek uzskatīti par precīziem.
Šī topa trešajā vietā ir Igaunija, kur 59,6% nesaista sevi ar kādu reliģiju un 39,9% uzskata par kristiešiem. Savukārt Lietuva ieņem 62.vietu, jo bez reliģiskās piederības ir 10% aptaujāto, bet 89,8% - kristieši.
Pēc pētījuma centra prognozēm, 2050.gadā reliģiskās preferences Latvijā būtiski nemainīsies.
Latvija aizvien būšot to valstu desmitniekā, kuru iedzīvotāji pārsvarā nesaista sevi ar kādu reliģiju. Tādu varētu būt 45,1%. Turklāt kristietība aizvien paliks dominējošā ar 54,3%, bet musulmaņu īpatsvars pieaugs nebūtiski – līdz 0,4%.
Tiek arī prognozēts iedzīvotāju skaita sarukums līdz 1,72 miljoniem.
Līdzīgi arī Igaunijā: samazināsies iedzīvotāju skaits līdz 1,04 miljoniem, nedaudz saruks iedzīvotāju skaits bez reliģiskās piederības un pieaugs kristiešu īpatsvars. Lietuvā šie rādītāji mainīsies, nedaudz sarūkot respondentu daudzumam bez reliģijas un kristiešiem pieaugot.
