Panorāma

Konflikts starp NATO dalībvalstīm – Turciju un Franciju

Panorāma

Satiksmes negadījumos šogad gājuši bojā 7 bērni

Pētījums: diaspora kļūst aktīvāka

Pētījums: Diasporas dzīvē iesaistās aptuveni divas trešdaļas ārzemju latviešu

Diasporas aktivitātēs iesaistās apmēram divas trešdaļas ārzemēs dzīvojošo latviešu, secināts Latvijas Universitātes un Ārlietu ministrijas pētījumā. Visvairāk iesaistās komunicējot internetā, piemēram, "Facebook" grupās. Savukārt tikai viena trešdaļa iesaistās klātienes pasākumos. Būtu jādomā par to, kā iesaistīt pēc iespējas vairāk ārzemju latviešu, tā pirmdien, 6. jūlijā, sprieda Ārlietu ministrijas rīkotajā diskusijā.

Dokumenti

Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas PĒTĪJUMA REZULTĀTI.pdf

Lejuplādēt

1.13 MB

Ārzemēs dzīvo aptuveni pusmiljons esošo vai bijušo Latvijas valstspiederīgo, secināts pētījumā. Precīzus datus par diasporas lielumu un sadalījumu pa valstīm gan iegūt ļoti grūti.

Tomēr uzskatāms, ka lielākā daļa dzīvo Eiropas Savienības valstīs. Profesors Mihails Hazans stāstīja, ka sagaidāms, ka diaspora tikai augs.

“Tā augs ne tikai tāpēc, ka cilvēki aizbrauks no Latvijas, bet tāpēc, ka tur ir dabiskais pieaugums. Diaspora pārsvarā ir jauna, ja mēs nerunājam par ASV. Pārsvarā tā ir jauna kopiena, un dzimstība tur ir augstāka nekā mirstība. Tāpēc diaspora augs uz šī rēķina. Un cilvēki turpinās aizbraukt ne tik lielā skaitā.

Jaunākie dati rādīja aptuveni 5% diasporas pieaugumu Ziemeļu valstīs no 2019. gada sākuma uz 2020. gada sākumu,” norādīja Hazans.

Daļa no izbraukušajiem, protams, atgriežas. No 2013. gada līdz 2016. gadam uz Latviju reemigrēja 17 000 Latvijas valstspiederīgo. Visaptverošus datus par reemigrantu kopienu Latvijā gan iegūt nevarēja.

Diasporas dzīvē iesaistās aptuveni divas trešdaļas ārzemju latviešuPaula Dēvica

Pētījumā tika aptaujāti vairāki tūkstoši ārzemēs dzīvojošu latviešu un secināts, ka 60% ir tādi, kas iesaistās diasporas dzīvē, bet tikai puse no šiem 60% iesaistās klātienes pasākumos. Lielākajai daļai iesaiste ir saistīta ar grupām vietnē "Facebook", reālajā dzīvē viņi īsti šajās aktivitātēs neiesaistās.

Savukārt tā trešdaļa, kas ir aktīva diasporas dzīvē, biežāk iesaistās dažādos pasākumos, biedrībās, interešu grupās, koros un deju kolektīvos.

Tie, kuri parasti ņem dalību šajās klātienes aktivitātēs, piedalās uzreiz vairākās.

Pēdējo piecu sešu gadu laikā būtiski pieaudzis to diasporas pārstāvju skaits, kas iesaistījušies dažādās tautiešu organizācijās –  2014. gādā tādi bija tikai 11%, bet pērn – jau 18%. Katrs desmitais iesaistījies kādā no interešu grupām, arī latviešu sporta komandās, grāmatu klubos un tamlīdzīgi. Nedaudz mazāk – ap 8% diasporas pārstāvju darbojas kultūras kopās - deju kolektīvos, koros, ansambļos. Uz citu austrumeiropas valstu kopienu fona latvieši šķiet pat ļoti aktīvi. Taču joprojām lielai daļai cilvēku par šīm aktivitātēm nav intereses.

40% ir tādu cilvēku, kas neiesaistās nekur, īpaši mazaktīvi ir jaunieši. Galvenokārt tas ir intereses trūkuma dēļ. Jaunietim, kas ir nesen pārvācies uz dzīvi citā valstī, bieži vien gribas iepazīt ko jaunu, komunicēt ar vietējiem, līdz ar to mazliet mazāk ar pašiem latviešiem. Aktīvāki ir "vecās" diasporas pēcteči.

Liela daļa no cilvēkiem, kas šajās aktivitātēs neiesaistās, atzina, ka trūkst informācijas, respektīvi, nav tāda viena informācijas avota, no kura visi diasporas pārstāvji varētu iegūt informāciju par dažādām aktivitātēm, līdz ar to informācija ceļo no cilvēka pie cilvēka, tāpēc ļoti svarīgi ir aktīvisti, viņi informāciju par dažādiem notikumiem, pasākumiem nodod pēc iespējas lielākam cilvēku lokam. 

"Tiešām varu teikt, ka ir svarīgi mazliet arī mainīt priekšstatus par diasporas organizācijām un iesaistes iespējām. Patiešām ir dažādas un daudzveidīgs iespējas sanākt kopā un būt kopā ar citiem cilvēkiem no Latvijas. Tā nav tikai dziedāšana un dejošana. Pat ja jums tas viss neinteresē, varat atrast iespēju sociālajos tīklos, citos veidos iesaistīties, būt aktīvi. Tas, ko var darīt no politikas veidotāju viedokļa, dažkārt ir svarīgi kaut vai finansēt telpas, materiālus vai tamlīdzīgi, lai notiktu brīnišķīgas lietas. Nav tā, ka diasporas pārstāvji sagaida kādu milzīgu atbalstu. Īstenībā jaunieši pat dažkārt skeptiski raugās uz atbalstu, jo negrib, lai rastos iespaids, ka viņi kaut kādā ziņā būtu politiski angažēti," sacīja Latvijas Universitātes asociētā profesore Inta Mieriņa.

Tomēr atbalsts varētu palīdzēt iesaistīt diasporas dzīvē arī jauniešus, kas šobrīd ir vismazāk aktīvi, bet pētījumā ir minējuši, ka labprāt iesaistītos kādās interešu grupās, piemēram, diskusiju klubā, bet tam būtu nepieciešams neliels atbalsts, piemēram, jau iepriekš minētajai telpu īrei.

Viņa arī minēja, ka svarīgi ir sasniegt vienkāršo tautu – cilvēkus bez augstākās izglītības, vienkāršā darba darītājus, jo tieši viņi ir liela daļa no neaktīvajiem cilvēkiem. 

Savukārt jaunākās paaudzes emigranti īpaši nevēlas iesaistīties diasporas organizācijās, jo  tās viņiem šķiet pārāk tālas, formālas un samākslotas.

“Tas, ko jaunieši vēlas – vairāk neformāluma, dabiskuma. Lai nebūtu šī nedabīgā, uzspēlētā, kā dažkārt viņi minēja, neīstā patriotisma. Bet vairāk atvērtības, dabiskuma,” skaidroja Mieriņa.

Tādēļ pētnieki kopā ar politikas veidotājiem un diasporas organizāciju vadītājiem mēģina rast veidus, kā nepazaudēt šos jauniešus, pirms viņu saikne ar Latviju pārtrūkst pavisam.

“Diemžēl ir liela daļa neaktīvo cilvēku. Tādēļ mūsu uzdevums ir meklēt tās lietas, kas uzrunātu šos cilvēkus. Tās lietas varētu būt visdažādākās. Tas varētu būt tradicionālajā kultūras jomā, bet arī ekonomikas sadarbības jomā,” sprieda Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte.

 “Tiešām nav tā, ka visiem cilvēkiem gribētos dziedāt korī vai dancot. Varbūt ir par maz sporta. Varbūt ir par maz starpnacionālu pasākumu,” pieļāva Eiropas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio norādīja, ka šobrīd tiek strādāts pie Diasporas rīcības plāna 2021. – 2023. gadam. Viņa uzsvēra, ka pētījuma rezultāti palīdzēs precīzāk veidot diasporas politiku. 

"Mums ir svarīgi ieraudzīt, kā veidot ciešāku sadarbību ar diasporas pārstāvjiem dažādās nozarēs, ne tikai caur šīm nedēļas nogales skolām un tradicionālām organizācijām, bet arī, piemēram, zinātnes jomā, uzņēmējdarbības jomā, kādu nozaru ekspertu satīklošanas jomā, lai tādējādi mudinātu šo sadarbību ar Latvijas gan privāto sektoru, gan nevalstisko sektoru, protams, ar valsts pārvaldes iestādēm, jo saiknes uzturēšana nozīmē lielāku iespējamību ar laiku atgriezties Latvijā," sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Šobrīd vairāk uzsvars tiek likts nevis uz tradicionālo diasporas pasākumu atbalstu, bet sadarbību starp vietējiem un ārzemju latviešu uzņēmumiem un zinātnieku savstarpēju tīklošanos. Tomēr konkrētāk par to, kā tiks pārdalīts esošais finansējums, uzzināsim vasaras beigās.

Plānots turpināt atbalstu diasporas nedēļas nogales skolām valodas un kultūras apguvei un pašdarbības kolektīvu darbībai. Tāpat diasporas organizācijām būs pieejami granti dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Pētnieki iesaka lielāku uzsvaru likt uz dažādiem neformāliem pasākumiem, kas varētu būt interesanti ārzemēs mītošajiem jauniešiem.   

KONTEKSTS:

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru 6. jūlijā prezentēja jaunākos diasporas pētījumus "Diasporas apjoma novērtējums" un "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas".

Pētījums "Diasporas apjoma novērtējums" pārskata līdzšinējās diasporas un reemigrācijas apjoma novērtējumu pieejas, to priekšrocības un trūkumus, kā arī izaicinājumus, kas saistīti ar precīzu migrācijas plūsmu un diasporas apjomu novērtējuma mūsdienās. Pētījums sniedz precīzāko iespējamo aplēsi par pašreizējo diasporas apjomu, kā arī emigrāciju un reemigrāciju. Pētījums ietver kopējo skaitlisko novērtējumu, kā arī emigrācijas un reemigrācijas apjomu dažādu gadu, valstu un galveno demogrāfisko grupu griezumā.

Savukārt pētījums "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas" sniedz informāciju un rekomendācijas ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas diasporas efektīvākai satīklošanai, lai veicinātu diasporas pārstāvju līdzdalību diasporas organizācijās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti