Pēta iespējas mazināt notekūdeņu piesārņojumu ar medikamentiem

Daļa cilvēku medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš, aizskalo, un tie nepārstrādāti nonāk notekūdeņos, piesārņo vidi un rada riskus gan cilvēku, gan dažādu citu dzīvo radību veselībai. Tas noskaidrots pārrobežu pētījumā, kura mērķis ir samazināt farmaceitisko vielu piesārņojuma līmeni dabā. Piemēram, pretsāpju līdzekļa diklofenaka daudzums daudzviet Latvijas ūdeņos pārsniedz Eiropas Komisijas rekomendēto. Otrdien projektā iesaistītie pētnieki klātienē iepazinās ar Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbu. 

Latvijas hidrologi sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas un Vācijas aizsākuši kopīgu notekūdeņu izpētes projektu, pētot medikamentu aktīvo daļiņu daudzumu tajos.

SIA “Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs Andis Dejus norādīja: “Notekūdeņi – tie brūnie lācīši, kas te peld apkārt riņķī, lai cik tas dīvaini nebūtu, sevī nes ļoti daudz dažādas informācijas. Un, sākot ar tiem projektiem, kur mēs piedalījāmies saistībā ar kovidu, un arī šo projektu, mēs tādu izpēti turpinām.”

Savukārt Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane skaidroja: “Mēs fokusējamies uz 8 notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Latvijā un 8 Lietuvā, bet tieši tādas kā rekomendācijas par uzlabojumiem attīrīšanas iekārtā ir vērstas Liepājā, jo patiesībā Liepāja jau no projekta radīšanas brīža izrādīja interesi.”

Pašmāju eksperti centīsies pārņemt to valstu pieredzi, kurās attiecīgā problēma jau atrisināta vai vismaz sākts darbs pie izpētes. Tā arī šajā gadījumā Latvijas hidrologi izpētes darbā lūdza iesaistīties kolēģiem no Vācijas.

Pētnieks, vides inženieris no Vācijas Mihaels Štapfs sacīja: “Es vēlējos arī šobrīd aktuālās problēmas kontekstā dalīties ar to pieredzi, kādu mēs esam guvuši un jau ieviesuši praksē savā izpētes centrā Vācijā, kā arī Šveicē, lai pārnestu šīs prakses un zināšanas uz Latviju un Lietuvu.”

Praktiskus padomus vācu speciālists Latvijas kolēģiem sniegs, kad būs noslēgusies iepazīšanās ar visām projektā iesaistītajām pilsētām un to attīrīšanas iekārtām.

Putna-Nīmane atzīmēja: “Mēs vēlamies arī identificēt, kuras no šīm farmaceitiski aktīvajām vielām būtu tās, kuras būtu jāmonitorē, kā arī mums ir diezgan aktīva šī te kampaņa “Dabai tableti nevajag” par to, lai informētu sabiedrību, kā pareizi utilizēt medikamentus – kas ir neizmantotie vai kuriem ir beidzies derīguma termiņš.”

Saskaņā ar Latvijas Zāļu valsts aģentūras datiem, zāļu realizācijas apjoms ar katru gadu pieaug. 2021. gadā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizēja aptuveni 47 miljonus zāļu iepakojumu, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Zināms arī, ka neviena no Latvijā esošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nespēj tikt galā ar farmaceitisko piesārņojumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt