Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija 1986. un 1987.gadā, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd. Summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim, Latvijā bija 2,2, Lietuvā – 2,1, bet Igaunijā 2,3. Vēlamais koeficients, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa, ir 2,1 – 2,2 bērni.
Šobrīd Latvijā dzimstības pieaugums galvenokārt ir saistīts ar to, ka 80.gadu beigās dzimušas sievietes tagad sasniedz vecumu, kad sievietei dzimst pirmais bērns (2013. gadā – 26,9 gadi), turklāt šo sieviešu skaits ir salīdzinoši liels. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā un Lietuvā, tomēr tur dzimstības pieaugums netiek novērots.
2013.gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā pieauga līdz 1,52, sasniedzot Igaunijas līmeni, taču tur šis rādītājs pēdējos gados samazinās. Arī Lietuvā summārais dzimstības koeficients pērn samazinājās, taču tas joprojām bija augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs – 1,59.
Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, kur kopumā 2012.gadā dzimstības koeficients bija tikai 1,57 (augstākais Īrijā – 2,05), Latvijā šis rādītājs joprojām ir pārāk zems normālai paaudžu nomaiņai.
