Pēdējo 40 gadu laikā summārā dzimstības koeficienta augstākais punkts bija 1987.gadā, kad uz katru reproduktīvā vecumā esošu sievieti bija vairāk nekā divi bērni. Turpmākos desmit gadus situācija pasliktinājās, un pieaugums atsākās vien 1998.gadā un turpinājās desmitgadi. Tad sekoja nākamais kritums, pēc kura – izaugsme, bet 2016.gadā atkal kritums.
Vidējais bērnu skaits uz vienu Latvijas sievieti reproduktīvā vecumā.
Demogrāfs Ilmārs Mežs pieļauj, ka tās varētu būt statistikas svārstības: “Ceru, ka tā nav tendence. (..) To mēs redzēsim pēc dažiem gadiem. Pagaidām tas ir diezgan mazs sarukums.”
2016.gadā pēc summārā dzimstības koeficienta Latvija Eiropā bija sestajā vietā. Būtiski, ka sievietes dzemdē lielākā vecumā, un sarucis ir pirmo un otro bērnu skaits ģimenēs.
Pirmo meitu un dēlu skaits ģimenēs vienmēr bijis lielāks nekā otro un trešo. Tagad situācija sāk mainīties.
Pirmo, otro, trešo un vairāk bērnu skaita ģimenēs izmaiņas.
Tomēr šādā situācijā Mežs saskata pozitīvus aspektus: “Procentuāli nedaudz samazinās pirmo un otro bērnu skaits mātēm, toties nedaudz pieaug, īpaši procentuālā ziņā, ģimeņu skaits ar trim un vairāk bērniem.”
Dati par līdzekļiem, kas tiek piešķirti ģimeņu un bērnu pabalstiem, liecina, ka pēdējos gados aug vecākiem izmaksājamās summas. Tomēr pieaug arī izdevumi.
