Ceļu satiksmes negadījumu skaits pērn krities par teju 2500, salīdzinot ar 2019. gadu. Bet audzis negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaits.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 132 cilvēki, tostarp 5 bērni, situācija pērn pasliktinājusies – bojā gājuši 139 cilvēki.
Valsts policijas (VP) pārstāvis norādīja, ka “esam atkāpušies soli atpakaļ un pozitīva vērtējuma diemžēl nav”. Krapsis skaidroja, ka Latvija nav pietuvojusies Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. Savukārt mērķis līdz 2050. gadam samazināt ceļus satiksmes negadījumos bojā gājušo līdz nullei attālinājies vēl vairāk.
Krapsis atzina, ka kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits pērn ir samazinājies, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir mazāk satiksmes dalībnieku un tādēļ autoceļi ir brīvāki. Taču VP pārstāvis atzīmēja, ka pandēmijas dēļ autovadītājiem arī parādījusies lielāka agresija uz autoceļiem, tas savukārt varētu izskaidrot bojā gājušo skaita pieaugumu.
Vienlaikus Krapsis atklāja, ka policijas darbinieku spēku koncentrēšana Covid-19 pandēmijai un valstī noteikto ierobežojumu kontrolēšanai, atstājusi ceļu satiksmes kontroli novārtā.
“Tas ir lielā mērā saistīts ar sabiedrības attieksmi. Ja satiksme varbūt mazāk intensīva, tad mēs novērojam savā uzraudzībā, ka ir parādījusies agresivitāte, pārgalvība,” atzina Krapsis.
Audzis arī to satiksmes negadījumu skaits kurus izraisījuši dzērāj šoferi. 2019. gadā tie bija 663 gadījumi, bet pērn par 70 vairāk– 733. Tieši pēdējā gadā par braukšanu alkohola reibumā vairs nepiemēro administratīvo arestu. Policijā norāda, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc šī statistika augusi.
Ceļu satiksmes drošības plānā, kuru ceturtdien, 24.februārī, prezentēja Satiksmes ministrija, uzsvari likti ne tikai uz autovadītājiem. Kā norāda ministrijā, lai īstenotu “nulles vīziju”, jādomā arī par transportlīdzekļiem un apkārtējo vidi.
“Joprojām ir ārkārtīgi daudz automobiļu, pat šādā bargā ziemā, ar plikām riepām, nebilstošām riepām ar plīsušiem bremžu diskiem,” norādīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Viņš arī piebilda, ka “ir kārtīgi jāsadala ielas telpa - nevar atstāt tikai automobiļiem, ar kuriem gājēji, velosipēdisti, elektroskūteri nevar sacensties ne masas, ne ātruma ziņā”.
Savukārt kārtības policijas pārvaldes priekšnieks akcentēja ilgtspējīgus ieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā un ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanu, kā galvenos attīstības instrumentus, lai uzlabotu situāciju ceļu satiksmē.
Šajā gadā ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses pasākumiem atvēlēti teju 1,8 miljoni eiro. Ministrija arī norāda, ka ir jāveic arī nepopulāri satiksmes drošības uzlabojumi arī tā sauktajos “melnajos punktos”, piemēram, kā Medemciemā, kur iedzīvotāji skaļi protestēja pret krustojuma pārbūvi. Ministrijā norāda, ka tur 2019. gadā bija notikuši deviņi satiksmes negadījumi, bet pēc pārbūvēs negadījumi nav bijuši.
