Tie, kas šobrīd dosies pensijā, vidēji saņems – 306 eiro. Latvijas pensiju sistēmas dibinātāji atzīst, ka cerēja uz lielāku labklājības līmeni jaunajiem pensionāriem, taču pagaidām izskatās, ka sistēma pilnvērtīgi nedarbojas.
Amatpersonas to skaidro gan ar darba devēju, gan viņu darbinieku vēlmi izvairīties no vecumdienu apdrošināšanas iemaksām.
Pensiju sistēmas maiņas atskaites gads ir 1996., kad tika nolemts, ka pensiju veidos trīs līmeņi: valsts administrētā vecuma pensija, pusprivāts - pusvalstisks otrais līmenis un pilnībā privāts trešais līmenis.
Pirmos divus veido darbinieka un darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Trešajā līmenī var iemaksāt brīvprātīgi.
Šobrīd valsts nodrošinātā vidējā vecuma pensija ir 288 eiro, savukārt tie, kas jau divdesmit gadus krājuši pēc jaunās kārtības un pensijā devušies šogad, vidēji saņems 306 eiro. Sistēmas ieviesēji cerēja uz labākiem rezultātiem.
"Vai mani apmierina pensiju apmērs? Protams, nē! Taču beidzot ir sakārtota sistēma, ka cilvēkam nav jāuztraucas par nepārtrauktām likuma izmaiņām, ka viņš nezina, kad un kādu pensiju saņems," saka Vladimirs Makarovs, kurš bija labklājības ministrs 1995. - 1999. gadā.
Pirmā līmeņa pensija patlaban atbilst 46% no algas par kuru veikta sociālās apdrošināšanas iemaksas pērn šī alga bija gandrīz 700 eiro. Tomēr vismaz 35% strādājošos pensijai krāj vien no minimālās algas ka šobrīd ir 370 eiro. Vienlaikus aptaujās teju 100% cer, ka pensija būs vismaz 600.
"Mēs pirms 20 gadiem ticējām, ka cilvēki maksās nodokļus, bet tagad mēs redzam, ka cilvēki, kas nemaksā nodokļus, vēlas, lai tie, kas maksā, solidarizējas ar viņiem un maksā pensijas. Tā tas nevar notikt, tā sistēma nav tā veidota," norādīja Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Bankas, kas pārvalda otrā un trešā līmeņa pensiju uzkrājumus atzīst, ka rēķināties ar pensiju, kas nebūs divreiz mazāka par pēdējo algu, varēs pašreizējie divdesmit un trīsdesmitgadnieki, un arī tikai, ja kārtīgi maksās nodokļus no visiem ienākumiem.
"Jaunie cilvēki, kas izmantos visus trīs pensiju līmeņus, nevis tie, kas tagad iet pensijā, bet tie, kam būs ilgāks laiks ieguldīt, tiem papildus līmeņi dos ceturto vai pat trešo daļu no pensijas," prognozē "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Tiem, kas patlaban negrib veidot lielākus pensijas uzkrājumus vai arī nespēj piespiest to darīt savus darba devējus, vecumdienās varēs rēķināties vien ar tā dēvēto sociālo tīkliņu. Valdība vēl lemj, kā to ietērpt likumu valodā, bet dabā tas nozīmēs, ka cilvēks, sasniedzot pensijas, vecumu varēs saņemt aptuveni 100 – eiro mēnesī.
