“Personas sūta savus ierosinājumus, kādus vārdus vēlētos redzēt kalendārā, Valsts valodas centrs tos apkopo un, laiku pa laikam, šobrīd tas ir reizi trīs gados, notiek Kalendārvārdu komisijas sēde, kad komisija šos priekšlikumus izvērtē un, iespēju robežās, daļu no tiem arī atbalsta un iesaka iekļaušanai kalendārā,” skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška.
Trīs gadu laikā kopumā tiek saņemti vairāki simti vārdu pieteikumu, bet tikai dažiem veicas tikt pie sava datuma. Labskanība ir viens no kritērijiem, tāpat arī vārda nozīme, vārda cilme. Tas nozīmē, ka priekšroka būtu dodama baltu cilmes – latviskas vai lietuviskas cilmes vārdiem, stāstīja Timuška.
Komisija ņem vērā arī to, cik daudziem ir šāds vārds, jābūt vismaz vairākiem desmitiem.
Tiek vērtēts arī tas, vai kalendārā nav atrodams jau fonētiski līdzīgs vārds.
Iepriekšējā sēde bija 2018.gadā un tad priekšroka tika dota tikai baltu vārdiem - Audra, Bille, Saule, Daivis, Ģedimins, Ritums un Saulis.
Bille Medne raidījumam stāstīja, ka iepriekš vārdadienu svinēja 22.maijā, bet arī tad cilvēki neapsveica. “Tad man bija tāds šoks – oho, man būs vārda diena! Bet tas liekas kaut kā neticami! Jo es nekad to neesmu svinējusi.. bet forši, ka vismaz tagad ir ko svinēt!” atzina Bille.
Vārda dienu svinēšana pasaulē nemaz nav tik izplatīta lieta, stāstīja etiķetes konsultante Aija Strautmane.
“Latvieši ir vieni no tiem, kuriem ir tradīcija svinēt vārda svētkus. Jo, teiksim, pasaulē tādu valstu ir ļoti maz, un es pat, godīgi sakot, šobrīd nevarētu arī īsti nosaukt vēl kādu valsti, izņemot mūsu kaimiņu Krieviju, bet arī tur tie patiesībā ir tādi vairāk pietuvināti baznīcai,” atzina Strautmane.
