Pēc novadu reformas daļā pievienoto vietvaru domju ēkas tomēr nepaliks tukšas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirms Administratīvi teritoriālās reformas par pašvaldībām atbildīgajā ministrijā tika rēķināts, ka, mainot struktūru un samazinot darbinieku skaitu, visās pašvaldībās kopā gadā varētu ietaupīt pat vairāk nekā simt miljonus eiro. Tomēr iesāktais darbs liecina, ka pievienoto novadu domju ēkas tukšākas nepaliks un labākajā gadījumā darbinieku skaits nepieaugs. 

Pēc reformas stāšanās spēkā pašvaldību skaits sarucis aptuveni trīs reizes, līdz ar to apmēram 70 domju ēkas ir kļuvušas liekas. 

Pie līdzšinējās Tērvetes novada domes ēkas uzraksts vēl nav nomainīts, bet tagad tā esot Dobeles novada pašvaldības iestāde – “Tērvetes administrācija”. No 370 kvadrātmetriem, kas bija domes rīcībā, pašlaik tukšas ir vien dažas telpas. Daļai darbinieku mainījies amata nosaukums, bet darba netrūkst.

“Tērvetes administrācijas” sekretāre Inese Meija norādīja: “Pieņemu telefonu zvanus, reģistrēju dokumentus lietvedības sistēmā. Tā ka viss notiek. Diezgan daudz, kādi divdesmit vēl esam ar visiem grāmatvežiem.”

Arī tuvākajā vietvarā satiktajiem iedzīvotājiem pagaidām vēl nekas neesot skaidrs, tomēr saprast gribētos, kādi pakalpojumi un kur būs pieejami.

“Šajā pārejas periodā pavisam noteikti nekas nemainās. Es domāju, ka tāpat arī uz priekšu, jo būs jānodrošina tie pakalpojumi. Katrā ziņā šīs ēkas postā neaizies,” atzina Dobeles novada domes priekšsēdētājs Edgars Gaigalis (Nacionālā apvienība).

Bauskas novads gājis citu ceļu. Pievienoto novadu domes  kļuvušas par pastarpinātām pārvaldes iestādēm, bet nosaukums saglabāts līdzšinējais.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība) skaidroja: “Lai nemainītu reģistrācijas numurus, un visi darbinieki uzreiz nebūtu jāatbrīvo un pēc tam atkal jāpieņem [darbā], tad pagaidām nosaukums ir “Rundāles novada dome.”

Arī tukšu telpu pašreiz neesot, vien darbinieki mazliet izretojušies. Aizņemta pat kādreizēja domes sēžu zāle.

Bauskas novada pašvaldības iestādes “Rundāles novada dome” vadītājs Aigars Sietiņš sacīja: “Šajā sēžu zālē, kur kādreiz notika domes sēdes, komiteju sēdes un komisiju sēdes, arī tagad notiek komisiju sēdes, notiek arī mūsu darbinieku apspriedes par veicamajiem darbiem nedēļā. Būtībā uz šo brīdi, cik mēs esam izretojušies un izkārtojušies, tukšs varētu palikt viens kabinets.”

Pēc pārejas perioda pievienoto novadu domes, visticamāk, kļūs par teritoriālajām pagastu apvienībām un būs pastarpināts koordinators starp pagastiem un jauno novada centru. Katrai būšot arī savs sabiedrisko attiecību speciālists. Rundālē jau vakance izsludināta.

“Komunikācija ar iedzīvotājiem mums jāveic, kaut arī tā ir pastarpinātā pārvaldes iestāde, un neviens cits cilvēks no Bauskas jau to nevar izdarīt. Teiksim, runāt par lietām, kas ir aktuālas šajos trīs Rundāles pagastos,” atzīmēja Okmanis.

Arī citu jomu speciālisti lielākoties palikšot iepriekšējās vietās. Tādējādi jaunā novada ieceres gan liek domāt, ka  pievienoto novadu domju ēkas tukšākas nekļūs un arī solītā ekonomija nebūs tik liela kā cerēts. Bauskas novads aplēsis, ka ietaupījums varētu būt apmēram 120 000 eiro gadā.

Pārejas periods, kura laikā jāizveido jaunā struktūra, beigsies 2022. gada janvārī.

KONTEKSTS:

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte. Kopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.

1. jūlijā uz pirmo domes sēdi pēc pašvaldību vēlēšanām sanāca jaunievēlētie domnieki, un lielākajā daļā no vietvarām ievēlēti domju priekšsēdētāji. Visvairāk mēra amatus ir ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un to veidojošās partijas. Tai seko Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Nacionālā apvienība (NA). Savukārt vienā pašvaldībā – Ventspilī – domes priekšsēdētāju pirmajā sēdē ievēlēt neizdevās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti