Tenisam Pārdaugavā ir sena vēsture. Jau 1910. gadā Baldones ielā 7 izveidots Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrības nams. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados tur izbūvēti tenisa korti, kuri tur darbojas vēl šodien. Taču tagad to pastāvēšana ir apdraudēta.
Sporta bāze pieder uzņēmumam SIA “Centrālais tenisa klubs”, kurš uzsācis sarunas ar vācu tirdzniecības gigantu “Lidl” par zemes pārdošanu. “Centrālais tenisa klubs” pat sagatavojis jaunu lokālplānojumu, mainot teritorijas statusu no “publiska apbūves” uz “jaukta centra apbūvi”, kas ļautu lielveikala būvi.
Āgenskalna iedzīvotāji, par to uzzinot, sacēla īstu protesta vētru.
“Jāsaka, ka nebijis lokālplānojumu izstrādes vēsturē gadījums – ļoti liela sabiedrības interese. Kopumā pausti 1723 viedokļi, ka šī te funkcija, kas teritorijai šobrīd ir, ir saglabājama arī turpmāk,” stāstīja Rīgas domes Attīstības departamenta pārstāve Zita Miķelsone.
Reaģējot uz šiem protestiem, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 18. februārī, sniedza negatīvu vērtējumu jaunajam lokālplānojumam.
Tas nozīmē, ka domes sēdē šis dokuments, visticamāk, tiks noraidīts un iecere par lielveikalu – vismaz nobremzēta.
Taču teritorijas īpašnieki brīdina – tenisa korti pašreizējā veidolā tur nevarēs palikt, jo tie nenesot peļņu.
“Situācija ir pavisam vienkārša. Tikai ar sportu un tikai ar tenisu šis bizness diemžēl nevar izdzīvot,” sacīja SIA “Centrālais tenisa klubs” pārstāvis Igors Bažanovs. “Mūsuprāt, ir gan jāsaglabā sports, gan jāmeklē risinājumi un kompromisa varianti, kā to papildināt ar citām funkcijām, piemēram, komerciālu objektu.”
“Situācija ir pavisam vienkārša - ja kompromiss būs izslēgts, tad ir zināma varbūtība, ka jau šopavasar klubs būtu jāslēdz ciet pavisam,” sacīja Bažanovs.
Turpretim pašvaldības deputāti un tenisa treneri uzskata, ka zaudējumi radušies īpašnieku pašu vainas dēļ, jo vēlme nodarboties ar tenisu sabiedrībā pieaugusi vairākkārtīgi, korti Rīgā un Pierīgā ir pārslogoti. Arī Baldones ielas sporta klubu ik dienas apmeklē 400-500 cilvēku.
Taču pašvaldība nevar piespiest uzņēmēju nodarboties ar, viņaprāt, neizdevīgu biznesu, tādēļ kā iespējamais risinājums varētu būt pašvaldības pirmpirkuma tiesību izmantošana, pārņemot šo objektu domes īpašumā.
