Mainīs teritorijas izmantošanas veidu
Netālu no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza atrodas Vīlipa, Āgenskalna un Baldones ielu ieskautais kādreizējais baltvāciešu lepnums – Āgenskalna vingrošanas un sporta biedrības ēka ar pilsētā otro lielāko vingrošanas zāli. Uz vēsturiskās Švarcmuižas zemes ēka uzbūvēta 1910. gadā pēc arhitekta Leopolda Rīmera projekta. Vēlākos gados īpašums piederējis Izglītības un zinātnes ministrijai, bet 2007. gadā to privatizējis ilggadējais nomnieks SIA “Centrālais tenisa klubs”. Patlaban teritorijā atrodas septiņi tenisa korti, un vēsturiskajā ēkā zem viena jumta mitinās arī bērnudārzs un kafejnīca.
Īpašnieki nolēmuši mainīt teritorijas izmantošanas veidu, tāpēc izstrādāts lokālplānojums. Iespējamās izmaiņas raisījušas bažas, ka apdraudēta vēsturiskā ēka un sporta nākotne šeit.
Lokālplānojuma izstrādi skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence: “Lokālplānojuma uzdevums ir grozīt Rīgas teritorijas plānojumu – zemes izmantošanas veidu no publiskās apbūves uz jauktas apbūves iespēju. Tas nozīmē, ka šajā teritorijā varēs būt izglītības, kultūras, zinātnes ēkas, sporta ēkas, biroja ēkas un arī tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas ēkas.
Lokālplānojums atļauj administratīvās ēkas daļu un vingrošanas ēkas kompleksu daļēji pārbūvēt ar daļēju nojaukšanu, bet ir jāsaglabā esošais būvapjoms un arī fasādes vēsturiskā daļa.”
Vietu noskatījis veikalu tīkls
Šonedēļ publiski izskanēja, ka tenisa kortu vietā varētu tapt viens no Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes “Lidl” lielveikaliem. Zemesgrāmatā rodama arī informācija, ka 2017. gada 21. decembrī uzņēmums ir noslēdzis nekustamā īpašuma pirkuma līgumu ar SIA “Centrālais tenisa klubs”.
Šo faktu apstiprina arī “Lidl”, kas Latvijā drīzumā plāno ienākt ar 10 veikaliem: “Adrese, kuru Jūs minējāt [Baldones iela 7] ir viena no tām, kas ir mūsu redzeslokā. Bet šobrīd vēl nav pieņemti konkrētāki lēmumi, tāpēc nevaru komentēt neko vairāk. Šobrīd ir pāragri runāt par to, kas varētu būt šajā vietā.”
Arī uzņēmums “Centrālais tenisa klubs” informācijā skops, vien norādot: “Tikai tad, kad būs kaut kāda iecere caur projektu, tad mēs varam parādīt kaut ko. Pagaidām viss, kas būs, tas paliek. Nekas nemainīsies gan ēkā, gan kupolā. Līdz ar lokālplānojuma apstiprināšanu nekas nemainīsies, tikai pēc tam, kad būs jauna iecere. Kā tas būs – rekonstrukcija, kupola pārbūve vai kaut kas cits, tad var kaut ko rādīt. Varam par to runāt. (..) Pagaidām nav nekāda projekta. Kas būs, mēs vēl nezinām, pagaidām apspriešanai ir tikai tie jaunie nosacījumi apbūvei.”
Interesējās jau pirms vairākiem gadiem
Par vācu koncerna nodomiem Baldones ielā 7 veidot tirdzniecības centru un autostāvvietas kaimiņmāju iedzīvotāji informēti jau pirms vairākiem gadiem.
“Attiecībā uz mūsu māju pirms 3 gadiem ļoti ciniski ieradās jauns cilvēks, kurš teica, ka viņam šī zeme ir nepieciešama, lai celtu autostāvvietas. Sakoptā mājā, par ko mēs rūpējamies, koptā pagalmā. Mēs viņu aizsūtījām projām, pēc gada viņš nāca vēlreiz, atkal aizsūtījām projām, un pēc tam viņš uzrakstīja vēstuli. Un tur ir teikts tā: cienījamā Kārkliņas kundze, liela vācu koncerna Latvijas uzņēmums “MMS Property Solutions” plāno šajā, tas ir, mūsu, un apkārtējos zemes gabalos veidot tirdzniecības centru ar autostāvvietām. Šī mērķa realizācijai nepieciešams zemes gabals Baldones ielā. Un viņš piedāvā cenu mazāku par kadastrālo vērtību, jo iepriekšējā sarunā viņš ir teicis, ka grib šeit nolīdzināt līdz ar zemi, ka mājai nav nekādas vērtības. Sākotnēji viņš teica – viens, divi miljoni. Es teicu: tad cik – viens vai divi,” stāsta Āgenskalna iedzīvotāja Liene Kārkliņa.
Pēc tam vēstulē piedāvātā pirkuma summa sarukusi uz 350 000 eiro.
Vietējie iedzīvotāji iebilst
Šonedēļ ar aszobainu publikāciju un pamatīgu šīs apkaimes sporta vēstures izklāstu uz iespējamiem situācijas pavērsieniem nākotnē reaģējis arī ārsts Pēteris Apinis, kurš Āgenskalnu par savu dzīvesvietu sauc kopš bērnības. “Šeit viss bija ar tādām mājām.
Šī visa bija skaista vienstāva, divstāvu apbūve. Tā ir klasiskā Rīgas klusā Āgenskalna apbūve.
Tā bija šāda līmeņa, es domāju – līdz pat Buļļiem bija tikai šāda apbūve. Šis viss ienāca 70.gados, pakāpeniski jaucot nost. Tā bija politika, un Āgenskalns ir izcūkots. Tālāk mūsdienu vides degradācija. Vides filozofijas degradācija, jo Pierīgā ir ļoti daudz graustu vietas, bijušās rūpnīcas, daudz milzīgas mirušas teritorijas, bet te – bērni, skola, dzīvojamās mājās – acīmredzot, daudz pircēju,” saka Apinis.
“Viņiem jau ir tipveida būves visur, un es šaubos, ka viņi pielāgosies šai situācijai un neliks savu standarta kantainīgo būvi, bet ņems vērā šos ierobežojumus.
Ļoti stingri noteikumi ir uz vēsturisko Rīgas centru un tā aizsardzības zonu. Šis rajons [Āgenskalns] gan vairs nebūs aizsardzības zonā. Būvvalde jau skatās un saskaņo šos procesus,” norāda Solvita Brence no Pilsētas attīstības departamenta.
“Mēs zaudējam vienu lielisku, kultūrvēsturisku punktu. Ja to mēs uzskatām par vides attīstību, tajā skaitā Āgenskalna attīstību, tad es domāju, ka mēs ļoti daudz zaudējam. Mums trūkst šīs vēsturiskās izpratnes, jo tie cilvēki, kas atbild par šo īpašumu ar samērā plašo teritoriju, es domāju, ka viņi nezina, kur viņi īsti atrodas un ar ko šī ēka asociējas,” saka Latvijas Sporta muzeja vadošā pētniece Rita Apine.
“Tad, kad uzbūvēja tos pūšļus, tad šis Tenisa klubs vispār pārtrauca rūpēties par to, kā tie izskatās. Žogs ir briesmīgs, aizaudzis ar krūmiem, tur vienmēr viss ir piemēslots. Acīmredzot, vajadzēja agrāk novērtēt, ka tā ir kaut kāda tendence, kas norāda uz kaut kādu grimšanas sākumu,” saka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts, arhitekts Pēteris Blūms.
Pret ieceri vāc parakstus
Patlaban iepretim sabiedriskā transporta pieturai Āgenskalna ielā uz žoga pie tenisa kortiem atrodams arī paziņojums par sabiedrisko apspriešanu. Tas vēsta gan par plāniem, gan arī to, ka
publiskā apspriešana norisināsies līdz 5. februārim.
Pret ieceri mainīt teritorijas izmantošanas veidu iedzīvotāji vāc arī parakstus. Simt soļu attālajā veikaliņā pircējiem pie kases iespējams parakstīties pret izmaiņām. “Iedzīvotāji ir aktīvi, es varu parādīt – paraksti jau ir diezgan daudz savākti. Mums kādu nedēļu apmēram tas viss notiek. Tas, kas nepatīk iedzīvotājiem, vismaz pēc izskanējušām versijām, ka tur taisīs kaut kādu lielveikalu, bet pie reizes arī likvidēs sporta objektu, kas tiek aktīvi apmeklēts – tur spēlē gan tenisu, gan cilvēki iet vingrot,” saka tuvējā veikaliņa īpašnieks Arnolds Taukulis.
Viņš atzīst, ka iecere ietekmēs arī pašu veikaliņu: “Tad jau ir jautājums vispār par izdzīvošanu. Šī Melnsila – Dzirciema ir ļoti noslogota, un, ja tur uzbūvē kaut kādu lielveikalu, tad tie sastrēgumi būs ļoti lieli, jo jau tagad kaut kādās pīķa stundās ir ļoti noslogots. Un izmainīs visu to vidi, viss būs pilnīgi savādāk,” saka Taukulis.
Apmēram nedēļu ar parakstu vākšanu aktīvi darbojas arī Latvijas Sporta muzejā. “Mēs zaudējam patiesas vērtības, un, protams, sabiedrība ir atbildīga. Tā ir pilsētvide. Tā ir izpratne par vērtībām. Tā ir milzīga šī laika traģēdija, ka tas materiālais pārmāc visu – jebkuru saprātu. (..) Tā ir mūsu sporta kultūras mantojuma daļa. Rīgā patlaban ļoti maz ir saglabājušās tādas vēsturiskās sporta celtnes,” saka Rita Apine no muzeja.
“Atšifrējumā ir rakstīts – sports 5%. Ja tas ir veikals, tad droši vien kāda trenažieru zāle tos 5% arī nosedz,” saka iedzīvotāja Liene Kārkliņa, kura arī ar savāktiem vietējo parakstiem dodas uz mēriju.
Privātās rokās un bez pienākuma par publisku funkciju
Cik lielā mērā dome drīkst iejaukties šādos jautājumos un kādas ir iedzīvotājiem iespējas to ietekmēt? “No iedzīvotājiem līdz šim brīdim ir saņemti 11 priekšlikumi. Mēs šos priekšlikumus apkopojam un iesniedzam tālāk izskatīšanai, un tikpat labi lokālplānojumam var būt arī otra redakcija. Ņemot vērā to, ka no 2007. gada šis īpašums ir privātīpašums, tas no Izglītības un zinātnes ministrijas ir nonācis privātās rokās, tad
pašvaldība nevar uzlikt par pienākumu nodrošināt publisko funkciju. Ja lems, ka būs veikals, tā tas arī būs.
[Iedzīvotāji] var ietekmēt šajā brīdī lokālplānojuma izstrādes ietvaros,” skaidro Pilsētas attīstības departamenta pārstāve.
“Kas attiecas uz šo funkciju, tā nav privāta. Tai nav ģimenes rakstura, tā ietekmē dzīves kvalitāti, cilvēku komfortu, nodrošina iespēju tuvākas un tālākas apkārtnes cilvēkiem nodarboties ar sportu. Ja ir tik vienkārši – bija sporta laukumi, un tad taisīsim garāžas –, tad kaut kas nav kārtībā ar pašu plānošanas struktūru,” uzskata arhitekts Pēteris Blūms. Viņš uzskata, ka ēku varētu iekļaut aizsargājamo pieminekļu sarakstā: “Manas pārdomas ir par to – tas noteikti ir jāaizsargā ar likumu un nevis ar iekšējo pilsonisko sajūtu – forša lieta, nu nevajag to jaukt nost.”
“Man jau ļoti patiktu, ja saglabātos sporta dzīve šajā vietā un Tenisa klubu pārņemtu cilvēks, kurš mācētu nodarboties ar sporta biznesu. Un atjaunotu, atdzīvinātu to, kas šeit bija. Agrāk te bija ne tikai teniss, bet arī vingrošana, cīņas sports un ziemā milzīgas slidotavas.
Es ceru, ka kādreiz tajā varētu dzīvot atkal tā Pārdaugavas sporta dzīve. Tā bija Pārdaugavas sporta sirsniņa,” saka Pēteris Apinis.
Cer uz sabiedrības balss uzklausīšanu
Šonedēļ Rīgas domē notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Tajā sanākušie galvenokārt centušies izdibināt, vai nākotnē sporta būves vietā gaidāms lielveikals un pierastā apkārtne radikāli mainīsies.
“Cik ir to gadījumu, kad sabiedrības balss tomēr aizkavē šādu ideju nonākšanu līdz gatavībai? Es domāju, ka tādu ir diezgan daudz.
Viens no grandiozākajiem un senākajiem ir par visu Vecrīgu, un tie ir 60. gadi, kad cauri Vecrīgai bija trolejbusu līnija pa Kaļķu ielu un bija lieli plāni – lai to paplašinātu, zem mājām iztaisīja tuneli, lai varētu ietves nolikvidēt, un tad trolejbuss gāja pa Kaļķu ielu un cilvēki gāja zem mājām apakšā. To aiztaisīja ciet un to vairs tā nevar iedomāties. Bija paredzēts vienā pusē mājas nojaukt, lai līdz Brīvības piemineklim izdzītu cauri. Tas laikam bija pirmais lielākais gadījums, kad radošā inteliģence vispār sāka izteikt savas domas. Mārtiņa kapus gribēja nolīdzināt ar zemi, tas arī saistībā ar cilvēkiem nenotika,” norāda arhitekts Pēteris Blūms.
“Satversmē ir rakstīts, ka īpašums nedrīkst tikt izmantots pretēji sabiedrības interesēm. Vēl viena Āgenskalna vieta, kura tiek nolīdzināta ar zemi, jo pašā pirmajā punktā ir rakstīts – tenisa kortus nojaukt, gan atklātos, gan slēgtos. Nu tad sakopiet, saglabājiet! Pārdodiet tādam īpašniekam, kuram ir sāpe par Latviju, par rajonu, par to, lai nebūtu atkal pievienotas “Zudusī Latvija”, kādas bildes mums ir ļoti daudz!” saka Āgenskalna iedzīvotāja Liene Kārkliņa.
“Es ticu tam, ka mēs esam pietiekoši nobriedusi sabiedrība, lai spētu cīnīties par kvalitatīvāku dzīves vidi. Un es domāju, ka tā ir šī procesa daļa,” saka Blūms.
