No Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) sprieduma lietā “Čalovskis pret Latviju” izriet, ka viņa turēšana metāla būrī nebija samērīgs drošības pasākums. Viņam nav kriminālās pagātnes un pārmestais nodarījums – dalība datorvīrusa izstrādāšanā – nebija vardarbīgs. Tomēr daudzi mediji publicēja Čalovska fotogrāfijas no šīs tiesas sēdes un tas tika atzīts par pazemošanas aizlieguma pārkāpumu.
Tādēļ tagad Tieslietu ministrija izlēmusi, ka būrus tiesās vairs neizmantos.
“Šis lēmums ir pieņemts, ņemot vērā ECT spriedumus un viens no skaļākajiem pēdējā laikā ir bijis “Čalovskis pret Latviju”, kur ir norādīts, ka metāla nožogojumi ierobežo cilvēka cilvēktiesības,” saka Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne.
Iecere pirmdien tiks apspriesta Tieslietu padomē, un pēc tam jau būs skaidrs, cik ilgā laikā jauninājumu varētu ieviest. Drošības apsvērumus gan nedrīkst atstāt novārtā, tādēļ ministrija iecerējusi, ka nākotnē potenciāli bīstamos tiesājamos no cietuma vairs nevedīs uz tiesas zāli, aizstājot fizisku klātbūtni ar virtuālu. “Šobrīd tā galvenā iecere ir izmantot videokonferences iekārtas, kas ir uzstādītas visās Latvijas tiesās,” norāda Rancāne.
Tas ļautu ietaupīt līdzekļus uz ieslodzīto konvojēšanu, kā arī nebūtu nepieciešamas investīcijas kādu jauna veida nožogojumu uzstādīšanai. Tomēr advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš gatavoja Čalovska sūdzību ECT, šādu valsts lēmumu vērtē kā dīvainu.
“Čalovska lietā nebūt nebija norādīts, ka šādi būri nebūtu izmantojami. Tieši pretēji, spriedumā tika norādīts, ka, ja ir tāda prakse, ECT šo praksi nevērtē. Pārkāpums bija citā – Čalovska gadījumā nebija izvērtēts vai viņš ir bīstams sabiedrībai, netika vērtēts vai viņš ir izdarījis vardarbīgu noziegumu,” uzsver Vārpiņš.
Viņaprāt, apsūdzēto pratināšana videokonferences režīmā apgrūtinātu aizstāvja darbu, piemēram, iespējas konsultēties tiesas sēdes laikā, tādēļ nebūtu ieviešama kā vispārēja prakse.
