Ledusskapī vienuviet uzglabātas bojātās olas ar piena produktiem atvērtā iepakojumā. Savukārt tīrie virtuves trauki uzglabāti zem izlietnes, par pārbaudē konstatēto informēja PVD
Virtuves darbinieki nav savlaicīgi veikuši tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumus, darbinieki nav apmācīti, kā rīkoties ar dezinfekcijas šķīdumiem.
Piektdien, 13. novembrī, PVD veica atkārtotu pārbaudi izglītības iestādes virtuvē. Pirmdien „Sprīdītis” ir atsācis darbu, taču 19. novembrī PVD plāno atkārtotu pārbaudi izglītības iestādes virtuvē.
Lai gan ne izejvielu, ne gatavo ēdienu paraugos salmonellas nav konstatētas un epidemiologi turpina noskaidrot saslimšanas cēloņus, bērnudārza virtuvē konstatētie higiēnas prasību pārkāpumi ir pietiekami nopietni, tādēļ PVD ir ierosinājis administratīvā pārkāpuma lietu.
„Ar šādiem gadījumiem PVD nākas saskarties katru dienu – pārtikas uzņēmumu darbinieku zemais zināšanu līmenis par higiēnu pārtikas apritē, kā arī paškontroles sistēmas trūkums ir visbiežāk konstatētie pārkāpumi pārtikas uzņēmumos Latvijā un tie secīgi noved pie citiem trūkumiem, tostarp – uzņēmuma nespējas garantēt pārtikas drošumu”, saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
„Kaut kādu iemeslu dēļ cilvēkiem radies priekšstats, ka tirgot pārtiku un ēdināt cilvēkus var ikviens – tam nav nepieciešamas kādas īpašas zināšanas vai izpratne par higiēnu, un paškontrole nozīmē dokumentu mapi plauktā - gadījumiem, kad uz uzņēmumu atnāk PVD,” norāda iestādes vadītājs.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējo četru gadu laikā pārtikas izraisīto masveida saslimšanu skaits Latvijā bija samazinājies no 27 gadījumiem 2011. gadā līdz 7 gadījumiem 2014. gadā. Taču šogad vērojama negatīva tendence – šī gada desmit mēnešos Pārtikas un veterinārais dienests ir veicis pārbaudes jau 17 gadījumos, kad tika saņemta informācija par saslimšanām, kuras, iespējams, izraisījusi pārtika.
Tradicionāli – visbiežāk šādi gadījumi tiek konstatēti izglītības iestādēs, kuras apmeklē pirmsskolas un skolas vecuma bērni, tātad – cilvēki ar salīdzinoši zemāku imunitāti, kā arī pasākumos, kuros ēdināšanu dažādos pielāgotos apstākļos nodrošina izbraukuma sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi vai arī uzņēmumi ēdina tik lielu skaitu cilvēku, kas nav atbilstoši viņu kapacitātei.
2015. gada desmit mēnešos pārtikas tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumos PVD ir veicis vairāk nekā 24 tūkstošus pārbaužu. Visbiežāk PVD konstatējis trūkumus paškontroles sistēmā – tās nav vai arī tā nefunkcionē, tāpat pārtikas aprites telpu higiēnā, iekārtās un aprīkojumā, kā arī personāla apmācībā.
Pārtikas un veterinārais dienests atgādina, ka par pārtikas drošumu ir atbildīgs uzņēmums. Tam ir jāizglīto savi darbinieki, nodrošinot pamatzināšanas par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas apritē un jāīsteno paškontrole uzņēmumā, kas nozīmē atbildīgu attieksmi pret patērētāju, garantējot pārtikas nekaitīgumu un drošumu katrā aprites posmā, sākot ar pārtikas produktu iegādi, uzglabāšanu, gatavošanu, pasniegšanu un beidzot ar higiēnas prasību ievērošanu uzņēmumā, nevis dokumentu mapi plauktā.
