Pasaulē e-grāmatu lasītāju paliek arvien vairāk. Grāmatas elektroniskajā formātā neaizņem vietu, tās var ērti iegādāties internetā un tās ir lētākas. Lai gan PVN likme e-grāmatām ir augstāka, Latvijā tās maksā apmēram par trešdaļu lētāk nekā papīra grāmatas. Latvijā gan vēl ir maz e-lasītāju, bet arī šeit to skaits pieaug.
Viens no tādiem ir digitālo projektu vadītājs Vilhelms Meisters, kurš e-grāmatu lasītāju lieto jau divus gadus. Kopš tā iegādes Vilhems lasa daudz vairāk, jo tas ir ērtāk un parocīgāk. „Pirms lietoju e-grāmatas, man arī likās, - lai nu ko, bet papīra grāmatu nekas neaizstās. Patiesībā tajā brīdī, kad tu sāc to lietot, to plusu un tās ērtības ir tik ļoti daudz, ka tie daži mīnusi diezgan viegli pazūd."
Kā atzīst Vilhelms, e-grāmatas latviešu valodā viņš nepērk vispār. Gan tādēļ, ka tās ir sarežģītāk nopirkt nekā ārzemju veikalos, gan arī cenu dēļ. Atšķirīgās PVN likmes viņam šķiet neloģiskas, jo „gluži vienkārši būtu nepieciešama tā konsekvence”.
„Man šķiet, ka nodalīt elektroniskās grāmatas no fiziskajām 2013. gadā ir visai muļķīgi,” pārliecināts Vilhelms Meisters.
Viņš skaidro: „Ja tā ir grāmata, tā ir grāmata arī elektroniskajā formātā. Skaidrs, ka grāmatu pieejamība tikai palielinātos, cilvēki lasītu vairāk, vairāk iegādātos grāmatu lasītājus. Un tas noteikti ir nepieciešams."
Kā stāsta Finanšu ministrijas PVN nodaļas vadītāja Sintija Ozola, PVN nodoklis nav tikai nacionāls jautājums. Samazināto likmju piešķiršanu ierobežo Eiropas Komisija.
„Visa pamatā ir PVN direktīva Eiropas Savienībā, kas nosaka PVN režīmu arī nacionālajās tiesībās,” norāda FM pārstāve.
Ozola stāsta, ka Latvijai ir jāievieš tādas PVN likmes, kas ir PVN direktīvā: „E-grāmatām patlaban nav paredzēts, ka var samazināto likmi ieviest. Klaji iet pretrunā tam, ko Eiropas Komisija ir ietvērusi direktīvā pēc būtības, tā mēs arī nevarētu darīt tīri no procedūras kārtības, kas varētu draudēt Latvijai.”
Kā pastāstīja Ozola, PVN direktīvai Eiropas Komisija seko līdzi stingri. Samazināto PVN likmi e-grāmatām pagājušogad ieviesa Francija un Luksemburga. Abas valstis par šo lēmumu šobrīd tiesājās ar Eiropas Komisiju. Tomēr Finanšu ministrija apstiprina, ka Eiropas Komisija plāno šo politiku mainīt. Tad likmju samazināšana e-grāmatām kļūtu aktuāla arī Latvijā.
Savukārt Latvijas Grāmatnieku ģildes valdes locekle Ināra Beļinkaja pauž pārliecību, ka e-grāmatas nodoklim jābūt pielīdzinātam papīra grāmatas nodoklim. Kad Eiropas Komisijas diskusijas nonāks līdz Latvijai, viņa sola cīnīties par samazinātās likmes piešķiršanu. „Tāpēc, ka grāmata ir grāmata, vienalga, kādā formātā. Eiropas Komisijās un visur tiek runāts par šo te, un es domāju, ka ļoti drīz, tuvākā vai tālākā nākotnē, tas atrisināsies, un elektroniskajām grāmatām tiks tiešām samazināts PVN,” atzīmē Grāmatnieku ģildes pārstāve.
Viņa nepiekrīt, ka e-grāmatu PVN likmes samazināšanas dēļ papīra grāmatas pirktu mazāk. Latvijā šis tirgus joprojām ir ļoti neliels. E-grāmatu pārdevējs Māris Jonovs stāsta, ka e-grāmatas cilvēki pērk, kaut nedaudz. Viņš gan atzīst, PVN samazināšana neko daudz neietekmētu: „Būtu foršāk, ja būtu mazais PVN vai vispār nebūtu PVN, jo ir cilvēki, kam tā cena ir būtiska. PVN samazināšana kā tāda pati par sevi neko nerisinās. Risinās vispār process, ka cilvēki zinās, kas ir e-grāmatas.
„Draugs un radinieks to lietos un parādīs, ka tas ir forši - viņš var sēdēt tramvajā un lasīt,” saka Jonovs.
Salīdzinot ar citām valstīm, PVN grāmatām Latvijā ir augsts. ES tas augstāks ir tikai Bulgārijā un Dānijā. Ināra Beļinkaja uzskata, ka būtu jārunā ne tikai par samazinātās likmes piešķiršanu e-grāmatām, bet vispār grāmatām kopumā: "Lai saglabātu latviešu valodu un lasošos cilvēkus latviešu valodā gan papīra, gan elektroniskā formātā, mums ir jāsamazina grāmatu PVN likme kā tāda."
