Visvairāk ierobežojumu ir Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Cēsu, Dagdas, Ludzas, Madonas un Preiļu apkārtnē, vismazāk – Kurzemē. Jau daudzkārt runāts par nepietiekamo finansējumu ceļu sakārtošanai.
Hronisks finansējuma trūkums
Iemeslus, kādēļ uz grants ceļiem pavasaros tiek noteikti transporta masas ierobežojumi, skaidro "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) pārstāve Anna Kononova: “Šķīdonis nozīmē, ka ceļš ir zaudējis savu nestspēju, proti, tas ir palicis mīksts un smagie transportlīdzekļi var ceļa posmu, uz kura ir iestājies šķīdonis, sabojāt neatgriezeniski.
Tātad transports, kas ir smagāks par 10 tonnām, šķīdonī nedrīkst braukt tajos posmos, kur ir šie masas ierobežojumi.”
Kononova arī stāsta, ka Latvijā jau ilgstoši finansējums ceļu sakārtošanai ir nepietiekams. Puse no ceļiem ir ar grants segumu, un lielākā daļa naudas tiek izlietota grants ceļu ikdienas uzturēšanai, tomēr atsevišķos posmos notiks arī remontdarbi.
“Grants seguma atjaunošana plānota apmēram 20 km, savukārt, grants seguma divkārtu virsmas apstrāde apmēram 140 km. Šāda virsmas apstrāde nozīmē, ka grants autoceļam tiek pastiprināta pamatne, tiek sakārtota ūdens novade, grāvji atjaunoti un tiek uzklāta dubultā bitumena un šķembu kārtiņa,” skaidro Kononova.
“Ceļš kļūst daudz komfortablāks braukšanai, tam vairs nedraud šķīdonis un, pats galvenais, tas arī vasaras mēnešos neput un, protams, tas vietējiem iedzīvotājiem stipri atvieglo dzīvi.
Taču jāatceras, ka pa šādiem ceļiem joprojām nedrīkst braukt smagais transports, jo tas šos ceļus var atkal sabojāt. Savukārt viss pārējais, kas notiek gan vasarā, gan ziemā uz grants autoceļiem, ir uzturēšana – pļaušana, planēšana, bedrīšu labošana u.c.”
Jāsāk ar mazumiņu
''Zemnieku saeimas'' valdes loceklis Mārtiņš Trons vērtē, ka grants ceļu stāvoklis ir apmēram vienāds visā Latvijā. Viņš uzsver – pat ja finansējums ceļu sakārtošanai ir ierobežots, ir lietas, ko var sakārtot ar mazākiem līdzekļiem, piemēram, meliorācijas sistēmas un grāvjus. Prioritātei jābūt to ceļu sakārtošanai, kur notiek ražošana.
“Ir svarīgi saglabāt ražošanu laukos un dot iespēju arī uzņēmējiem strādāt, saglabājot darbavietas un nodokļus pašvaldībai. Uz ko es arī publiski gribu aicināt lauksaimniekus visā Latvijā – ja jūs redzat, ka ceļa kvalitāte ir laba un ceļš ir apžuvis, sazinieties ar savu vietējo reģionālo LVC pārstāvi un lūdziet, lai šo zīmi arī noņem. Tāpat ar pašvaldību ceļiem – ja redzam, ka ceļu stāvoklis ir labs, tad ņemam šo zīmi nost un braucam strādāt,” spriež Trons.
“Skaidrs, ka naudas kā vienmēr ir maz, bet ir arī daži labi piemēri, kur pašvaldība nopērk savu tehniku un laika gaitā mēģina atjaunot novadgrāvjus gar pašvaldības ceļiem.
Dažkārt arī subsidēto darbaspēku iesaista ceļa apauguma noņemšanā. Tās ir mazās lietas, ko, pamazām darot, situācija ar ceļiem pašvaldībā var uzlaboties. Nav liela māksla iztērēt miljonu, māksla ir mēģināt ar nelielo pieejamo finansējumu lietas vērst uz labu.”
Vietējās nozīmes ceļu nākotne neskaidra
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš stāsta, ka Satiksmes ministrija plāno grants ceļus, kas galvenokārt ir vietējas nozīmes, nodot pašvaldību pārziņā, bet tikai uz pieciem gadiem.
“Pašlaik notiek sarunas par to, ka Satiksmes ministrija nodod pašvaldību īpašumā valsts vietējos ceļus, tiem paredzot finansējumu 1560 eiro gadā uz katru kilometru, un šāds finansējums turpināsies piecus gadus. Tālāk par šo jautājumu neviens nespēj atbildēt, jo acīmredzot gaida kādu politikas momentu, kādā veidā šo finansējumu varētu pagriezt,” spriež Salmiņš.
“Tātad mēs pārņemam valsts ceļus uz pieciem gadiem, pēc tam atdodam atpakaļ. Vai tā ir izeja? Un kas tad viņus paņems atpakaļ?
Katrā ziņā īsti pārdomāts šis piedāvājums, protams, nav. Par to mēs esam vairakkārt runājuši ar Satiksmes ministriju, esam rakstījuši vēstules valdībai, premjeram. Diemžēl tādas īstas izpratnes par šo jautājumu nav ne vienai, ne otrai pusei.
Pašvaldības rēķinās ar to, ka tās šos vietējos ceļus pārņems, ja tas saistās vairāk vai mazāk ar kādām citām programmām vai ar uzņēmējdarbības interesēm, bet pašvaldības grib šo problēmu risināt ilgtermiņā, nevis uz pieciem gadiem.”
Par to, vai šogad palielināsies arī grants ceļu remontdarbu izmaksas, pagaidām informācijas nav, jo vēl nav sākti iepirkumi. Tie arī parādīs, vai izcenojumi mainīsies.
