Skaidrojot iemeslus sniegt Grieķijai materiālo palīdzību, nevis uzņemt patvēruma meklētājus, Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) sacīja, ka Latvijai pašlaik jāgatavojas lielai cilvēku plūsmai no Baltkrievijas.
“Mums jārēķinās, ka mēs nevaram pagaidām prognozēt, kāda būs notikumu attīstība Baltkrievijā. Mums ir jābūt gataviem, ka varētu būt arī spontāna patvēruma meklētāju plūsma.
Un šajā gadījumā mēs kā Eiropas Savienības valsts esam tiešā ārējās Eiropas Savienības robežas valsts ar Baltkrieviju. Un mūsu pienākums ir šos patvēruma meklētājus, ja tāda plūsma būs, uzņemt un izmitināt,” sacīja Jansons.
Viņš pastāstīja, ka pēdējās nedēļas laikā Ārlietu ministrija ir izdevusi 90 vīzas migrantiem no Baltkrievijas: “Šajā gadījumā viņi varbūt nav patvēruma meklētāji tiešā nozīmē, ka viņi atnāk līdz robežai un lūdz patvērumu, bet viņi ar Latvijas Republikas diplomātiskā dienesta palīdzību nokārto vīzas, lai varētu legāli dzīvot Latvijas Republikā. Un tie tiešām ir Baltkrievijas pilsoņi, kas tiek politiski vajāti.”
Tam, ka Latvija gatavojas iespējamai patvērumu meklētāju plūsmai no Baltkrievijas, piekrita Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs. Pašlaik patvērumu meklētāju izmitināšanas centrs paredzēts 450 cilvēku izvietošanai. Tiesa, Covid-19 apstākļos patvērumu centrā varētu nodrošināt 250 cilvēkiem.
Trofimovs arī atklāja, ka jau pirms vairākiem gadiem, kad tika runāts par potenciālo ekonomisko krīzi Baltkrievijā, valdība pieņēma pasākumu plānu 3000 – 12 000 migrantu plūsmai. “Valdība jau no 2012.gada ir paredzējusi rīcību pietiekami liela cilvēku skaita procesēšanai jeb uzņemšanai,” sacīja valsts sekretārs.
Tikmēr domnīcas „Providus” vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce norādīja uz to, ka pašreizējā situācijā ar Baltkrieviju ir svarīgi Latvijai domāt par to, kādu solidaritāti migrācijas jautājumā mēs vēlētos redzēt Eiropas Savienībā. Līdz ar to Eiropas migrācijas paktā paredzētie risinājumi – solidaritāte un savstarpējais atbalsts – varētu būt Latvijas interesēs vairāk nekā iepriekš.
“Līdzšinējās sarunas par to, kā varētu izskatīties jaunie solidaritātes mehānismi, kas ietver administratīvu, materiālu palīdzību, arī palīdzību atgriešanās procesu norisei, gan diplomātiski, gan administratīvu, gan finansiālu... Tur proporcija un valstu atbildība tiek noteikta atbilstoši vairākiem apsvērumiem. Un viens no tiem ir arī valstī jau esošo patvēruma meklētāju skaits. Tāpēc šajā gadījumā,
ja pieaug patvēruma meklētāju skaits no Baltkrievijas, tad neviens mums arī neliks uzņemt kādu vēl no Eiropas dienvidu robežas.
Jo atbildība, kas būs Latvijai tajā brīdī, būs pietiekami, iespējams, pat pārmērīgi, un tajā brīdī mēs varētu gribēt aicināt atbalstu arī no citām Eiropas Savienības valstīm,” skaidroja Lāce.
“Baltkrievijas gadījumā, paldies Dievam, šobrīd mēs noteikti nevaram redzēt kaut kādas masveida imigrācijas plūsmas, un, nedod Dievs, ka mēs tās piedzīvosim, jo situācija Baltkrievijā šobrīd patiešām ir visnotaļ nestabila un komplicēta. Bet politiskā līmenī Baltkrievija, protams, ir arguments, lai Latvija saprastu, ka patvēruma meklētāju stāsts nav tikai stāsts par Vidusjūru un par Dienvideiropas valstīm, bet tas lielā mērā arī stāsts par mums kaut kādā potenciālā nākotnes punktā,” sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (“Attīstībai/Par!”).
Viņaprāt, Latvija nevar atļauties “šobrīd ierakt galvu smiltīs un pateikt, ka tas viss uz mums neattiecas un mēs nevienu nepieņemsim, un mēs vispār par to neko negribam dzirdēt”.
Latvijai esot aktīvi jāiesaistās kopējās patvēruma meklētāju politikas veidošanā Eiropas līmenī.
Viņš zināja stāstīt, ka pašlaik netiek diskutēts par obligātajām uzņemšanas kvotām, bet gan kompensējošiem mehānismiem, lai solidāri palīdzētu šo cilvēku filtrācijā un to cilvēku, kuriem nav tiesību uz bēgļu statusu, nogādāšanā uz zemēm, no kurām viņi ir nākuši.
KONTEKSTS:
Septembra sākumā Grieķijas lielākajā patvēruma meklētāju nometnē “Moria” Lesbas salā aizsākās postošs ugunsgrēks, kas to gandrīz pilnībā ir iznīcinājis. Lai arī mirušo un ievainoto nav, aptuveni 13 000 nometnes iedzīvotāju ir palikuši bez pajumtes.
Pēc notikušā cilvēktiesību aizstāvji kritizē Grieķiju un ES par necilvēcīgu nometnes apstākļu ignorēšanu. Tikmēr ES prezidējošā dalībvalsts Vācija aicināja pārējās dalībvalstis sniegt palīdzību Grieķijai, tostarp pārvietojot daļu no tur esošajiem patvēruma meklētājiem.
Taču Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) noraidīja iespēju Latvijā uzņemt migrantus no uguns pilnībā nopostītās Morijas nometnes Lesbas salā. Bet valdība nolēma nosūtīt uz Grieķiju humāno palīdzību - nestuves un segas.
