Juglas dzīvnieku patversmē “Labās mājas” mīt 46 suņi, un viņu dati ir sastopami Lauksaimniecības datu centra reģistros.
“Patversmēm, kurām ir savi vetārsti un iespējams slēgt līgumus ar Lauksaimniecības datu centru, nevajadzētu būt lielām problēmām. Tad, kad mēs saimniekam atdodam sačipotu dzīvnieku, mēs ievadām to datu bāzē, un mēs te neredzam nevienu iemeslu, kādēļ to neizdarīt,” saka patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa.
Taču ir patversmes, kas lūdz ziedojumus 300 suņiem, bet reģistros uzrādīti tikai 15 dzīvnieki. Tik mazam dzīvnieku skaitam tur nevajadzētu būt, secinājums – dzīvnieki nav ne čipoti, ne reģistrēti.
Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāja Māra Viduža atzīst, ka vetārstu biedrību dara bažīgu tas, ka sniegto ziņu par patversmēs reģistrētiem suņiem ir ļoti maz.
“Uz 1. martu reģistrēti tikai 140 dzīvnieki. Patversmes ir priviliģētā stāvoklī, no reģistrācijas maksas tās ir atbrīvotas. Tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem patversmju suņu reģistrācijai,” norāda Viduža.
Pašvaldības patversmēm maksā par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un turēšanu, bet, kamēr visu patversmju suņi nav vienotā reģistrā, nevar tiem izsekot, un sabiedrība nevar būt droša, ka nodokļu maksātāju nauda netiek izkrāpta, maksājot par vieniem un tiem pašiem suņiem.
Veterinārārstu biedrība ir aicinājusi Pārtikas un veterināro dienestu un Pašvaldību savienību pievērst uzmanību šai situācijai un jautājumu risināt.
