Panorāma

Sāk kriminālprocesu par Jelgavas bērnunamu

Panorāma

VBTAI trūkst darbinieku

Pamet Tartu un dodas gaidīt mājās

Pat saziedotā nauda Laimai pagaidām nelīdz – nākas atgriezties Latvijā un gaidīt donoru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pat saziedotie 67 tūkstoši eiro pagaidām neglābj Laimu Liepiņu, kurai tikai plaušu pārstādīšana dotu iespēju dzīvot. Viņa bija spiesta pamest Tartu Universitātes slimnīcu un atgriezties mājās Madonā. Tur viņa vadīs dienas un naktis pie skābekļa balona un gaidīs ziņu, vai nav atrasts donors Latvijā. Kopš Igaunija pievienojusies "Scandi Transplant" organizācijai, savu donoru orgānus Latvijas iedzīvotājiem dot vairs nedrīkst.

Bez papildu skābekļa Laima Liepiņa vairs izdzīvot nevar. Un bez plaušu transplantācijas arī ne.

Pēc konsultācijām Tartu Laimu uzņēma orgāna gaidīšanas rindā un slikto analīžu dēļ pat nepalaida uz mājām. Laima tur pavadījusi vairāk nekā mēnesi. Bet ārsti sāka meklēt orgānu visā Baltijā un arī Skandināvijā. Taču izrādījās, ka tieši igauņu pievienošanās organizācijai "Scandi Transplant" ierobežo iespēju saņemt donoru orgānus.

Līdz ar to diemžēl pat saziedotā nauda neglābj Laimas dzīvību, jo izrādās, ka par ziedotāju naudu par operāciju maksāt nedrīkst. Līgumam jābūt noslēgtam valstiskā līmenī.

“Situācija ir mainījusies, jo tagad esam "Skandi Transplant" dalībnieki, kas apvieno visas Skandināvijas valstis un arī Igauniju. Un tagad mums jāņem vērā viņu noteikumi. Tie paredz, ka orgānu var pārstādīt pacientam no citas valsts tikai tad, ja ir noslēgta oficiāla vienošanās starp organizāciju un valsti. Valstij ir jāmaksā par to,” skaidro virsārsts Tanels Laisārs.

Tikmēr Laima stāsta, ka viņai slimība progresē.

Latvijas valdības solījums iekļaut vienu plaušu transplantāciju valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, par ko varētu balsot nākamnedēļ, te tiek uztverts ar skepsi. Šāds ierobežojums esot pazemojošs, kā loterija. Valstij jāpasaka skaidrs “jā” vai “nē” plaušu pārstādīšanai. Turklāt ne jau visiem atrod piemērotu donoru.

Pērn Tartu pārstādītas piecas plaušas. “Tas ir jāsedz valstij. Tie ir tikai daži pacienti gadā. Ja valsts paziņo, ka tā sedz izmaksas, ir daudz vienkāršāk noslēgt līgumus valstu starpā,” stāsta ārsts Tanels Laisārs no Igaunijas.

Ja orgānu izdotos atrast Latvijā, igauņi ir gatavi gan veikt orgāna paņemšanas operāciju, gan Laimu operēt.

Laima ir nogurusi no visa un vienkārši grib mājās. Viņu aprūpēs māsa, bet mājup ved kolēģes. “Lielākais grūtums uz māsu. Man fantastiska māsa. Mēs viena ar otru saistītas. Mūsu starpā ir liela mīlestība. Kad viss zūd, paliek mīlestība! Pirmā māsiņa mammai nomira. Kad cīnījās par manu dzīvību, vecmāte teica - būs Laima! Un nu es atkal cīnos,” stāsta Laima.

Laima ir bijusī pirmsskolas skolotāja, bet visu mūžu nostrādājusi Madonas pašvaldībā. “Mēs esam dzīvi un dzīvojam Latvijā! Tas nav stāsts tikai par Laimu. Tas ir stāsts par onkoloģijas slimniekiem un par mums visiem,” saka kolēģes Vivita un Sarmīte.

Laima atgriežas Latvijā. Katrs elpas vilciens nozīmē, ka viņa dzīvo. Katra klepus lēkme liek sarauties stindzinošās bailēs. Bet katrs telefona zvans varētu nozīmēt, ka beidzot ir atrasts donors Latvijā.

KONTEKSTS:

Gadā Latvijā notiek 60-70 nieru transplantāciju, 2-4 sirds pārstādīšanas un uzsākta aknu transplantācijas programma. 

Latvijā plāno mainīt likumu, kas daudz striktāk noteiks – ja cilvēks nav kategoriski aizliedzis savus orgānus izmantot pēc nāves, viņš to ir atļāvis. Tas ir svarīgi, jo nereti tieši aizgājēja tuvinieki aizliedz orgānu pārstādīšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti