Arī Latvijā paplašinās iespējas iedzīvotājus padarīt par potenciālajiem orgānu donoriem

Alise Kukaine šobrīd ir vienīgā cistiskās fibrozes paciente Latvijā, kurai vajadzīga plaušu pārstādīšana.

Telefonu viņa neizlaiž no rokām - ja būs donors, viņai no Tartu, kur transplantācijas veic, zvanīs kaut naktī. Viņa elpo caur masku, jo nedrīkst noķert baciļus vai vīrusu. Ja pacients ir pārāk vārgs, transplantāciju var atteikt. Alise stāsta, ka viņa un vecāki jau ir kļuvuši nīgrāki un satrauktāki.

Lai gan valsts plaušu transplantāciju neapmaksā, ir saņemts solījums Reto slimību likuma ietvaros vismaz vienu operāciju gadā tomēr segt. Taču, ja nav donora un orgāna, tad nav jēgas šādai apņēmībai.

Tieši tādēļ sanākusi darba grupa, kurā ir gan Veselības ministrijas, gan slimnīcu pārstāvji, kā arī pacientu organizācijas.

Cistiskās fibrozes priekšsēdētāja Alla Beļinska norāda, ka pašiem pacientiem ir svarīgi saprast, ko valsts var izdarīt, lai orgāni būtu daudz pieejamāki.

Mazāk kā 1% Latvijas iedzīvotāju ir lieguši vai atļāvuši savus orgānus izmantot pēc viņu nāves. Lai gan likums paredz, ka mums jau darbojas piekrišanas prezumpcija, ārsti grib, lai viss ir konkrētāks. Viņi norāda, ka tādā veidā labāk pasargāti būs gan ārsti, gan donori.

Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jukšinskis pauž, ka

tendence ārvalstīs ir likt uzsvaru uz piekrišanas prezumpciju – proti, ziedošana ir iespējama, ja cilvēks orgānus pēc savas nāves nav aizliedzis izmantot.

Bērnu slimnīcā no pieejamajiem orgāniem mazāk kā trešdaļa ir novirzīta transplantācijai, atzīst bērnu reanimatologs Reinis Balmaks. Visā pasaulē tieši bērniem donoru orgāni trūkst visvairāk. Visbiežāk arī tieši bērnu vecāki atsaka. Viņi ir pārāk šokēti par sava bērna aiziešanu, lai domātu par cita bērna glābšanu. Pētījumi pasaulē rāda, ka liela loma ir arī reliģiskajai pārliecībai.

Tieši tādēļ darba grupā iekļauts arī priesteris, kurš gan pauž, ka kristietība orgānu ziedošanu atbalsta. “Pāvests Benedikts XVI nēsāja kabatā apliecību, ka ļauj savus orgānus ziedot. Baznīca atgādina, ka svētīgāk ir dot, nevis ņem. Tāpēc šī attieksme ir ļoti kristīga. Tas nav pretrunā ar ticību,” komentē bīskaps Andris Kravalis.

Pērnā gada nogalē un šogad tomēr ir pārstādītas divas sirdis un sešas nieres. Arī kāda bērna vecāki nav iebilduši orgānu pārstādīšanai, un šīs nieres aizvestas uz kaimiņzemi, jo pašu mājās tobrīd tādas vajadzības nebija. Ārsti atgādina, ka viens cilvēks, kuram pierādīta smadzeņu nāve, var palīdzēt dzīvot astoņiem citiem. Tāpēc šobrīd aktualizē diskusiju un gatavo likuma izmaiņas.