Kādi ir katras no 16 projektā „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” iesaistīto pašvaldību plusi un mīnusi sociālajā jomā, apkopojot dažādus statistikas datus, saprast, kāds ir konkrētās pašvaldības sabiedrības kopums, – tie ir daži no veicamajiem uzdevumiem šai projektā.
Tā, piemēram, Skrundas novadā aptuveni trešdaļa ir pensionāru, vairumam vidējā pensija ir līdz 300 eiro mēnesī, visvairāk sociālais dienests naudu tērē tieši garantētā minimālā ienākuma pabalstam. Bezdarba līmenis ir augsts – 11, 4%. Tomēr katrai pašvaldībai šī aina ir citādāka, tādēļ arī projekta galarezultāts atšķirsies.
Skrundas novada Sociālā dienesta direktore Anda Vītola atklāj: “Mēs nupat esam sapratuši, ka esam kapacitāti sasnieguši šinī brīdī ar ilgstošās aprūpes vietām un iestādēm, tur mums ir jāpadomā, mēs noteikti lielu uzmanību pievērsīsim jaunatnei”.
Lielākā daļa pašvaldību šajā projektā izvēlējušās tieši sociālā darba un pakalpojumu attīstību un uzlabošanu, savukārt divas - Jelgava un Jelgavas novads - vairāk akcentē veselības veicināšanu. Nesen Jelgavas novads pievienojies veselību veicinošo pašvaldību tīklam. Viens no virzieniem būs vairāk pievērsties tieši jaunajai paaudzei.
Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas sociālo un veselības veicināšanas projekta vadītāja Irita Šteinberga stāsta, ka prioritāte noteikti būs strādāt ar maziem bērniem, jo veselības veicināšana sākas, kad bērniņš ir piedzimis.
Sociālā joma ir viens no projekta pašvaldību sadarbības tīkliem, kopā tie ir četri. Tajā iesaistīta arī Norvēģija un Polija. Projekts aizsākās pagājušajā gadā, bet noslēgsies nākamā gada aprīlī.
