Kongresā, kura moto bija “Latvijas nākotne - konkurētspējīga ekonomika,” Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis norādīja, ka pašvaldībām ir jādod daudz plašāka vara pašām lemt par savas teritorijas attīstību, gan vērtējot investīciju ieguldīšanu, gan paplašinot iespējas pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbību, gan arī kopumā mazinot valsts centrālās varas iejaukšanos pašvaldību tiešajā darbā.
Kongress arī apstiprināja rezolūciju ar aicinājumu politiskajām partijām savās priekšvēlēšanu programmās iekļaut vairākus nosacījumus.
Jaunsleinis stāstīja, ka pašvaldības ļoti uztrauc zema vēlētāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās (EP), kurās piedalījās tikai 30% vēlētāju, tāpēc, lai vēlēšanās piedalītos vairāk iedzīvotāju, pašvaldības ierosina apvienot EP un pašvaldību vēlēšanas, attiecīgi pagarinot vietvaru pilnvaru termiņu no četriem uz pieciem gadiem.
Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš savā uzrunā pauda, ka pašvaldībām jādod pietiekama rīcības brīvība autonomo funkciju izpildē, bet valsts uzdotās funkcijas ir jāfinansē pietiekami. Tomēr viņš skāra arī Pašvaldību savienībai netīkamu tēmu - reģionālo reformu.
„Pieredze šajos 24 gados ir uzkrāta pietiekama, lai mēs savu turpmāko rīcību varētu veidot uz šīs pieredzes, loģikas un pēc iespējas savstarpējās sapratnes un vienošanās ceļā. Tas attiecināms it sevišķi uz pašvaldību reformas tālāko attīstību. Tas, protams, daudziem ir nepatīkams un kutelīgs jautājums, bet dzīve rāda, ka mums ir jāiet šajā virzienā, cenšoties atrast optimālāko modeli cilvēkiem, pašvaldības iedzīvotājiem,” pauda prezidents.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) savukārt pašvaldības mierināja, ka reformas pret to gribu nenotiks.
„Skaidri pateicu, ka piespiedu apvienošanās līdz 2020.gadam nav plānota nekādos slepenos dokumentos, ne citos dokumentos [..] Ja pašvaldības vēlas apvienoties, to var izdarīt brīvprātīgi,” uzsvēra ministrs.
Vaicāts, vai kongresa dalībnieki pēcvēlēšanu noskaņās nav viņam pārmetuši organizācijas vārda sasaistīšanu ar vienas Eiropas Parlamenta deputāta kandidātes individuālo kampaņu, Jaunsleinis atbildēja noraidoši, taču atzina - viņam reklāmas avīzē piedēvētais aicinājums balsot par Ivetu Griguli (ZZS) bijis nepatīkams pārsteigums.
„Patiesībā man zvanīja avīzes veidotāji, jo Grigule bija savulaik Mārupē pašvaldības deputāte, es atzinu, ka viņai ir pieredze. Bet daļa no tā teksta bija tāda, kā es to ieraudzīju tikai avīzē, es neteicu, ka par viņu jābalso. [..] Būs mācība uz priekšu par šādiem zvaniem,” sacīja LPS vadītājs.
Pašvaldību savienības kongresā piedalījās arī premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”), kas apsolījusi, ka viņas valdība nodokļus necels nevienā pozīcijā. Tikmēr kongresā pieņemtajās Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijās kā viens no mērķiem tika noteikts panākt pašvaldību daļas pieaugumu ikgadējā valsts budžetā. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis pilnībā kļūtu par pašvaldību nodokļiem.
