Baltinavas novads un Rīga – tās abas ir Latvijas pašvaldības, tomēr to lielums ir atšķirīgs – no vismazākā līdz vislielākajam, arī problēmas un to iespējamais risinājums atšķirsies. Latvijas pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis atzīst, ka valdības piedāvājums dažādu problēmu risinājumam parasti ir vidēji izdevīgākais, tāpēc ne vienmēr tiešām palīdz.
„Šo robu gribam aizpildīt, lai katra pašvaldība var aizpildīt sev vispiemērotāko organizācijas formu,” skaidro Pūķis.
Projektā „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” pašvaldībām būs iespēja strādāt kādā no četriem sadarbības tīkliem – pašvaldības stratēģijas vadīšana, sociālā un veselības aprūpe, mājokļu politika un saimnieciskie jautājumi, kā arī izglītība un kultūra.
Tas nozīmē, ka pašvaldības var izvēlēties aktuālāko jomu un atrast risinājumu savām sāpīgākajām problēmām. Vispirms tiks veidota datu bāze, lai varētu salīdzināt un analizēt situāciju konkrētajā jomā, iekļaujot arī iedzīvotāju viedokli, būs arī diskusijas ar iesaistītajām pašvaldībām.
„Mēs taisāmies pirmo daļu katrai sanāksmei veidot atklātu, internetā varēs piedalīties jebkurš diskusijā,” stāsta Pūķis.
Šādu sistēmu - mācīties salīdzinot Norvēģijā sāka veidot jau 2000.gadā, un tā ir kļuvusi par populāru sadarbības formu pašvaldībās. Tāpēc par projekta partneri ir izvēlēta Norvēģija.
Norvēģijas vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas pārstāve Elita Cakule stāsta, ka metodei ir konkrēti iegumi - ietaupīti līdzekļi, tiek izmainīts līdzekļu sadalījums starp pakalpojumiem, politiķi iegūst labāku ieskatu, var pieņemt labākus lēmumus.
Šobrīd Latvijā projekts ir sākumposmā. Notikušas sanāksmes tais deviņās pilotpašvaldībās, kuras strādā pie stratēģijas izveides. Viena no tām ir arī Skrundas novads.
Māris Pūķis saka – šeit nav jānāk pašvaldībām, kuras grib čīkstēt par nepietiekamo finansējumu, bet gan tās, kuras vēlas ko uzlabot. Dalībai projektā pašvaldības vēl var pieteikties. Sadarbības tīklu darbs sāksies septembra nogalē.
