Panorāma

Haosu pagalmos risina, paplašinot stāvvietas

Panorāma

Panorāma

Vēlēšanu rezultāti – neprognozējami

Partiju reitingi Rīgā: «Saskaņa» vienādās pozīcijās ar «Attīstībai/Par!» un «Progresīvajiem»

Nedēļu pirms Rīgas domes vēlēšanām "Saskaņa" bija vienādās pozīcijās ar "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" sarakstu, liecina aptauja, kuru socioloģisko pētījumu firma SKDS veica pēc LSM.lv un LTV pasūtījuma. Vienlaikus sociologi neņemas prognozēt vēlēšanu iznākumu. Aptauja arī liecina, ka joprojām daudzi nezina, vai vēlēšanās vispār piedalīsies, par ko balsos, un arī liela daļa it kā izlēmušo pieļauj, ka savu viedokli vēl varētu mainīt. 

ĪSUMĀ:

  • "Saskaņa" vienādās pozīcijās ar "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" sarakstu.
  • Katrs piektais aptaujātais nav izlēmis, vai un par ko balsos.
  • Izlēmušo balsis sadalot proporcionāli, izmaiņas pret augusta sākuma reitingiem nav lielas.
  • Tikai trešdaļa respondentu aptaujā ir apliecinājuši, ka savu izvēli vairs nemainīs.
  • Kaktiņš: Kurš uzvarēs vēlēšanās, ir mīkla un intriga. 

Gandrīz vienlīdzīgās pozīcijās ar nepilnu 16% vēlētāju atbalstu līderos ir "Saskaņa", kā arī "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" saraksts.

Divkārt mazāks, bet arī savstarpēji ļoti līdzīgs atbalsts ir "Jaunajai Vienotībai", kā arī apvienotajam Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) sarakstam.

Šīm partijām seko "Gods kalpot Rīgai" – 5,8%, Latvijas Krievu savienība (LKS) – 4,6, Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 4,3, nepilni 3,5% vēlētāju atbalsta – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), 2,2% – "Alternative", un pirmo desmitnieku noslēdz "KPV LV" ar 1,5% atbalsta.

"Jaunajai Saskaņai" ir 1,3%, zem procenta – "Vienoti Latvijai". Nacionālā savienība "Taisnīgums", "Rīcības partija" un "Centra partija" – vispār bez atbalsta šajā aptaujā.

Aptaujā gan katrs piektais respondents norāda, ka pagaidām nezina, par ko un vai vispār balsotu. Ir arī tādi, kas plāno balsošanas urnā iemest tukšu aploksni. Savukārt 6,5% jau tagad skaidri zina, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Tādu, visticamāk, būs vairāk. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Rīgā vēlētāju aktivitāte bija 58,72%, tātad vairāk nekā divas piektdaļas balsstiesīgo uz vēlēšanām neatnāca.

Jau izlēmušo balsis sadalot proporcionāli, izmaiņas attiecībā pret pirms mēneša veiktās aptaujas rezultātiem nav lielas.

Pirmajā desmitniekā ir ielauzusies no "Saskaņas" pēdējā sasaukuma laikā izslēgto deputātu četrinieka pārstāvētā partija "Alternative", savukārt pagājušajā mēnesī uzkrāto atbalstu, spriežot pēc aptaujas rezultātiem, atkal ir zaudējusi "Jaunā Saskaņa", atkrītot tuvu viena procenta robežai.

"Saskaņai" atbalsts ir audzis, bet nedaudz, šādi apliecinot, ka pagājušajā mēnesī konstatētais pamatīgais kritiens no vairāk nekā 20% uz 14% atbalsta nav pētnieku kļūda, bet reāla tendence. Kā norādīja sociologs Arnis Kaktiņš, viņam tas nav pārsteigums.

"Mēs redzam, ka "Saskaņa" ir iesaistīta dažādos skandālos, "Saskaņu" ir atstājusi virkne redzamu biedru, cilvēku, līderu, kuri paši ir nodibinājuši citas partijas. Mēs redzam, ka tajā flangā vienas "Saskaņas" vietā šobrīd ir vesela ekosistēma ar partijām, starp kurām izvēlēties krievvalodīgajam vēlētājam.

Manu uzmanību ir piesaistījusi "Alternative", jo, lai gan viņiem ir tikai trīs procentpunkti, vēl pirms mēneša viņiem nebija nemaz.

Tas vedina domāt, ka viņi, iespējams, sev kaut kādus atbalstītājus ir sarūpējuši. Zemas aktivitātes vēlēšanās gadījumā, es neizslēdzu, ka pastāv iespēja, ka tur var būt mazs pārsteigums, ka viņiem varbūt ir iespēja pārslīdēt pāri piecu procentu barjerai," stāstīja Kaktiņš.

Pētījuma autori gan uzsver, ka aptaujas rezultāti un vēlēšanu iznākums, kā tas jau ir pierādījies iepriekš, var būtiski atšķirties, un tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – mērījumu statistiskā kļūda. Jo lielāks ir vēlētāju atbalsts, jo plašāks ir arī kļūdas koridors.

Piemēram, abām līderpartijām, kam aptauja uzrāda aptuveni 22% atbalstu, tas var svārstīties no 19% līdz pat 25%.

Līdzīgi arī citām partijām, tādējādi var mainīties gan partiju savstarpējais izvietojums, gan iegūto vietu skaits.

Vēl viens iemesls – tikai trešdaļa respondentu aptaujā ir apliecinājuši, ka savu izvēli vairs nemainīs.

Kaut arī līdz vēlēšanām tobrīd bija atlikusi vien nedēļa, vairāk nekā puse pieļāva, ka līdz balsošanai tomēr vēl varētu pieņemt citu lēmumu.

Salīdzinot pa partijām, visstabilākais ir "Saskaņas" vēlētājs – 58% noliedz, ka varētu pārdomāt. Līdzīgi arī NA/LRA saraksta atbalstītāji un LKS vēlētāji.

Iespējamību pārdomāt biežāk pieļauj, nekā nepieļauj GKR, JKP un arī "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" atbalstītāji. Pavisam svārstīgi bijuši, piemēram, tie respondenti, kas apliecinājuši atbalstu "Jaunajai Vienotībai".

"Gan mūsu iepriekšējā, gan šī aptauja katras šīs partijas gadījumā iezīmē vairākus faktorus, kas ir lieli nezināmie. Tie ir saistīti ar to, ka, ja partijai savu kampaņu pēdējā nedēļā izdosies – vienai izdosies labāk mobilizēt savus vēlētājus nekā otrai – tad atšķirības faktiskajā vēlēšanu rezultātā var būt diezgan lielas.

Bet to, kurš būs uzvarētājs, es atsakos prognozēt, priekš manis tā ir mīkla un intriga," sacīja Kaktiņš.

Pat svarīgāk par to, kādā kārtībā partijas cita aiz citas sarindosies, būs tas, cik vietu domē katrs politiskais spēks iegūs, jo tieši no tā būs atkarīgs nākamās koalīcijas sastāvs.

Pētījumu centrs SKDS aptaujāja 1366 Latvijas pilsoņus.

KONTEKSTS:

Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.

Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti