Siguldas novads pirms gada izlēmis Siguldas novada vidusskolu, kas tika saukta par vakarskolu, pievienot Siguldas pilsētas vidusskolai. Vakarskolā mācījās vairs tikai 70 jauniešu, un skolotāji tajā strādāja, līdzās pasniedzot arī citās novada skolās. Pēc apvienošanas pensijā devās skolas direktore un darbu zaudēja viņas vietnieks, bet skolas ēkā šogad būs 1.septembris jaunajai Laurenču sākumskolai.
Novada domes vadītāja vietnieces izglītības jautājumos Līga Sausiņa uzskata, ka tas bija pareizs lēmums: „Runa ir par racionālu telpu un līdzekļu izmantošanu. Novada vidusskolā skolēnu skaits bija sarucis tik tālu, ka pēc principa „nauda seko skolēnam” nevarēja nodrošināt normālu mācību procesu. Ja klasē ir 6 vai 7 skolēni, tad būšu skarba un teikšu, ka nevar no finansējuma viedokļa uzturēt šādu iestādi. Bet katrai pašvaldībai ir savs skatījums. Var būt arī tā, kā mums ir Morē un Allažos, kur svarīgi, lai pamatskola dzīvo, jo tā ir ne tikai izglītības, bet kultūras un sabiedriskās dzīves centrs.” Sausiņa rēķina - lai skola varētu pastāvēt, tajā jāmācās vismaz 120 bērniem.
Durbes vidusskolā šogad 12.klasē mācās 18 bērnu, bet pagājušā gadā mācības beidza vien seši. Kā atzīst skolas direktore Kristīne Bruzule, tuvumā ir gan Grobiņa, gan arī Liepāja, kur var apgūt vidējo izglītību. Taču, kamēr Durbē būs pieprasījums, vidusskola arī būs. „Ja ir skolēni, kas vēlas palikt uz vietas savā skolā, vidusskolā, bet ja tas nenotiks turpmākajā gadā, tad nebūs vidusskolas klases. Un runa par to, vai Durbē ir vidusskola, būs tikai laika jautājums,” saka Bruzule.
Mazajās skolās jārisina arī mācībspēku jautājums. Kā stāsta Bruzule, skolotāji māca gan vidusskolas, gan pamatskolas klasēm, ja nepieciešams, brauc arī no citām pilsētām. Bet stundu skaits sanāk neliels.
Arī Stalbes vidusskolu absolvēja vien septiņi bērni. Skolas direktore Jolanta Dzene stāsta, ka tagad pamatskolas klasēs ir 17 bērnu un pēc četriem gadiem arī viņi ies vidusskolā. „Katrs bērns, kas pie mums atnāk, ir vērtība, un ne visi viņi ir gatavi jau kādām mācībām ārpusē vai profesionālās orientācijas skolām. Tas viss ir jāņem vērā. Vispārējām vidējām izglītības iestādēm ir jābūt un jādomā, ko mēs vēl varam darīt, bet vēl ir četri gadi pie mums, kad ir šis skolēnu skaits neliels,” norāda Dzene.
Arī Rīgā dažviet trūkst skolēnu
Ne tikai laukos, bet arī Rīgā jau vairākus gadus līdz ar 1. septembri ir skolas, kuras nespēj nokomplektēt 10. klases. Tas ir iemesls tam, kāpēc gadu gaitā skolas apvienotas vai slēgtas. Arī šogad sešās skolās trūkst 1. klases skolēnu, bet 16 izglītības iestādēs ir grūtības nokomplektēt 10. klasi. Divas skolas - 69. vidusskola un Rīgas kristīgajā vidusskolā - pieteikušies mazāk nekā puse no skolēnu skaita, lai būtu iespējams nodrošināt vienu vidusskolas klasi.
Organizācijas „Vecāki par izglītību” eksperte Gundega Zemture norāda, ka vidusskolas ir svarīgas, tomēr tā nav obligātā pamatizglītība, tāpēc nosacījumi var būt līdzīgi kā profesionālās izglītības skolām.
Mazākiem bērniem skola tuvāk
Siguldā visas skolas atrodas pilsētā, tāpēc būtiskas atšķirības starp veicamo attālumu uz skolu bērniem nebūtu, tomēr šī ir tendence, par ko domāt aicinājusi arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ministrs Vjačeslavs Dombrovksis (Reformu partija) norāda, ka izglītībai jābūt pēc iespējas tuvāk mazākiem bērniem, bet lielākie var doties arī uz tālākām mācību iestādēm. Skaidrots, ka vidusskola, kuru absolvē vien 6, 7 vai 8 bērni, nevar piedāvāt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību, kā arī rada problēmas izmaksāt atalgojumu skolotājiem.
„Svarīgi, lai sabiedrība, skolotāji un pašvaldību vadītāji zina, kādi ir konceptuālie politikas virzieni. Pārāk bieži redzam, ka mūsu viens vai otrs solis nes nervozitāti un sabiedrība domā, ka IZM grib slēgt lauku skolas. Mēs tiešām cenšamies teikt: jo mazāks bērns, jo tuvāk skolai jābūt dzīves vietai. Lauku pamatskolas netiek aiztiktas, bet mēs strādāsim pie vidusskolu tīkla pilnveidošanas,” skaidro izglītības ministrs.
Bet skolu pārstāvji uzsver - svarīgi, lai iegūtā izglītība ir kvalitatīva. Tas nozīmē, ka jābūt vismaz divām paralēlām klasēm un jārēķina arī ekonomiskie ieguvumi. Vidusskolā būtu svarīgi, lai ir divas paralēlās klases ar kopumā 30-40 bērniem.
Arī skolotāju arodbiedrība izmaiņas atbalstījusi, norāda gan, ka vēl šis jautājums nav skaidrs un jārunā par to, kā nodrošināt pieejamu izglītību. „Nav īsti pareizi, ja trīs vidusskolas klasēs ir 24 vai 27 audzēkņi. Kas tad notiek gripas laikā, ar ko ir jāstrādā un kā tas izskatās? Tie ir pusaudži, kas var braukt pēc kvalitatīvas izglītības. Bet tas ir jārisina kopā ar vecākiem, pašvaldību, pedagogiem, IZM. Un grūti atbildēt šajā brīdī, kura skola jāatstāj un kura jāslēdz ciet,” norāda arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško.
Pagaidām gan netiek minēts, cik daudzas no vidusskolām pārmaiņas piedzīvos un kad tās īstenosies. Šos jautājumus ministrija varētu sākt skatīt vēlāk šogad. Tomēr vairāku gadu griezumā rēķināts, ka skolēnu skaits samazināsies par trešdaļu un tad uzturēt skolas ar pāris skolēniem būtu neefektīvi. Jau tagad Latvijā ir 228 skolas, kurās mācās mazāk kā 100 bērnu.
