Viņš norādīja, ka savā argumentācijā Bērziņš ir atsaucies uz valstīm, kurās uzturēšanās atļaujas vispār nenotiek. „Argumentācija, kāpēc tas nav pieņemami, ir visai savdabīga," teica Parādnieks.
Ziņots, ka iepriekš politiskās partijas ilgstoši lauza šķēpus jautājumā par to, vai Latvijā ir jāpārdod uzturēšanās atļaujas ne-ES valstu iedzīvotājiem. „Vienotība" un Reformu partija sliecās pārmaiņas neieviest un atstāt spēkā līdzšinējo praksi – pārdot uzturēšanās atļaujas ES uz pieciem gadiem. Savukārt Nacionālā apvienība šim priekšlikumam iebilda tik tālu, ka pat atteicās atbalstīt valsts budžetu tā pirmajā lasījumā.
Galu galā partijas vienojās, un Saeima 31.oktobrī akceptēja grozījumus Imigrācijas likumā, kurā norādīja, ka nākamgad varēs veikt ne vairāk par 700 darījumiem ar nekustamā īpašuma iegādi ar vērību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits pakāpeniski samazināsies.
Valsts prezidents savā pamatojumā Saeimai norādīja, ka Imigrācijas likuma normas, atbilstoši oktobrī parlamenta pieņemtajai redakcijai, ir savstarpējā pretrunā.
