Par spiegošanu apsūdzēto uzņēmēju Frolovu pirmoreiz Krievija savervēja pirms 30 gadiem

Pērn oktobrī aizdomās par spiegošanu aizturētais būvuzņēmējs Valentīns Frolovs pirmo reizi par sadarbošanos ar Krievijas militāro izlūkdienestu parakstījies pirms vairāk nekā 30 gadiem. Taču apsūdzība viņam uzrādīta par informācijas vākšanu un nodošanu Krievijai nesenākā pagātnē. Frolovs vainu atzinis, izdarīto nožēlo, tomēr apsver pārsūdzēt piespriestos piecus gadus cietumā, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”. 

ĪSUMĀ:

  • Frolovu par sadarbošanos ar Krievijas militāro izlūkdienestu pirmo reizi parakstījies 1991. gada pavasarī.
  • Nodarbojoties ar būvniecību Krievijā, 2015. gadā viņš otrreiz parakstījies par sadarbību ar Krieviju.
  • Frolovs uzskata – viņam nav bijusi iespēja atteikties. Tas nebija naudas dēļ, jo atlīdzība bijusi simboliska.
  • Aizvien neskaidrs, vai Frolovs aktīvi Krievijai ziņojis pēdējos 30 gadus vai īsāku laika posmu.
  • Apsūdzības ieskatā Frolovs vācis informāciju par Latvijas aizsardzības sektoru un valstij nozīmīgu infrastruktūru.
  • Frolovs: Nedomāju, ka nodotā informācija bija ļoti svarīga, bet tā varētu palīdzēt kara laikā. 
  • Pēc pilnā tiesas sprieduma Frolovs vērtēs, vai lūgt samazināt piespriesto piecu gadu cietumsodu. 

Frolovs piekrita LTV sniegt interviju, taču sīki par lietas detaļām nestāstīja, jo iztiesāšana notika slēgtā sēdē. Viņš minēja, ka 80. gadu vidū obligātā dienesta laikā bijis sakarnieks un pirmo reizi savervēts 1991. gada pavasarī kara komisariātā. “Tur man tad vaicāja un aicināja galu galā sadarboties, bet tas bija pavisam cits laiks. Tajā laikā grūti bija kaut ko saprast,” viņš sacīja.   

Frolovs pēc izglītības ir robotu un manipulatoru inženieris ar doktora grādu, taču specialitātē nestrādā. Viņam ir privātmāju projektēšanas un celtniecības bizness.  

2015. gadā, nodarbojoties ar būvniecību Krievijā, viņš otrreiz parakstījies par sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu. Kā tieši tas noticis, Frolovs neatklāja, bet uzskatījis, ka viņam nav iespēju atteikties. Tas nav bijis naudas dēļ, jo atlīdzība bijusi simboliska.

“Ir cilvēki, nežēlīgi cilvēki, kas nodarbojas ar tādu apstākļu izveidošanu, un, ja cilvēks – jebkurš cilvēks – nokļūst tajos apstākļos, tad atteikties gandrīz nav iespējams.

Protams, izvēle vienmēr ir, es izdarīju nepareizu izvēli,” sprieda Frolovs. 

Tiesa, nepaliek skaidrs, vai Frolovs aktīvi Krievijai ziņojis pēdējos 30 gadus vai īsāku laika posmu. Uz jautājumu, kad sāka piegādāt ziņas Krievijai, Frolovs pēc pārdomu mirkļa atbildēja, ka viņam “inkriminēts pēdējais laiks, bet detaļas es negribētu un nevaru jums sniegt”.

“De facto” nav zināms, par kādu laika periodu Latvijas drošības iestādes bija savākušas pierādījumus pret Frolovu. Apsūdzēt viņu bija iespējams par sadarbību kopš 2016. gada, kad stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas ļāva spiegošanā apsūdzēt ne tikai par neizpaužamu, bet arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstu izlūkdienestam. 

Valsts drošības dienest (VDD) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests lakoniski norādījuši, ka Frolovs izlūkziņas vācis ilgstoši. Prokurors, kurš uztur apsūdzību pret Frolovu, akcentēja, ka, izņemot informāciju, kas skar aizsardzības sektoru, Frolovs nodevis Krievijai ziņas arī par valstij nozīmīgu infrastruktūru, tajā skaitā dzelzceļu. 

“Viņš vāca dažādos veidos, tajā skaitā ar viņa rīcībā nodoto tehniku, ziņas par infrastruktūru, kura kritiska būtu kādas kaimiņvalsts bruņotas agresijas gadījumā, ko mēs varam novērot šobrīd arī karā Ukrainā,” atklāja lietas prokurors Aldis Lasmanis.  

Karš Ukrainā ļoti labi parāda, ka dzelzceļš ir balsts armijas pārvietošanai un apgādei. Pretiniekam nodota informācija par šādiem objektiem ļauj tos vieglāk iznīcināt. Militāro izlūku uzdevums ir pēc iespējas detalizētāk fiksēt situāciju dabā, ko nav iespējams fiksēt, piemēram, no satelīta. 

Frolovs neatklāja, kādu tieši informāciju Krievijai nodevis, bet stāstīja, ka ar specdienesta pārstāvjiem ticies Krievijā. Viņam tika uzdoti konkrēti jautājumi, uz kuriem viņš mēģināja iegūt atbildes: “Es nekad nestrādāju valsts iestādēs, man nebija nekādas pieejas pie valsts slepenās informācijas. Un es nedomāju, ka informācija, ko es nodevu, bija ļoti svarīga, bet uzskatu, ka tas varētu palīdzēt kara laikā.” 

Krievijas iebrukumu Ukrainā Frolovs sagaidīja, atrodoties apcietinājumā. Karš viņu esot dziļi satriecis, un viņu pārņēmis kauns par izdarīto. Tā Frolovs rakstīja mēneša sākumā publicētā atzīšanās vēstulē. Viņš arī aicināja citus, kas sadarbojas ar Krieviju, pārtraukt to darīt.   

Frolovs izmeklētājiem vainu atzina, tiesā pierādījumus neapšaubīja. Tāpēc lietu izskatīja vienā dienā.

Kā “De facto” apliecināja abas puses, bija mēģinājumi vienoties par sodu Frolovam pirms tiesas, taču starp vēlmēm bija pārāk liela atšķirība.  

Prokurors Lasmanis norādīja, ka Frolova aizstāvība piedāvāja vienoties par nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un tik pat ilgu pārbaudes laiku, taču prokuroram tas nebija pieņemami. Tiesā apsūdzības uzturētājs Frolovam prasīja sešus gadus reālu brīvības atņemšanu no 10 iespējamajiem, tiesa piesprieda piecus. Frolovs pēc pilna sprieduma saņemšanas izvērtēs, vai nelūgt tomēr samazināt sodu ģimenes apsvērumu dēļ.   

“De facto” jau vēstīja, ka izmeklēšanas tiesnese pirms tiesas Frolovu atbrīvoja pret 30 000 eiro lielu drošības naudu. Pēc sprieduma nolasīšanas viņu vēl neapcietināja. Frolovam piemērots arī aizliegums izbraukt no valsts. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt