Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēlēts Aldis Laviņš

Par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētaju ceturtdien ievēlēts ST tiesnesis Aldis Laviņš.

“Paldies Satversmes tiesas tiesnešiem par uzticību un atbalstu! Esmu pagodināts uzņemties Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumus. Brīdī, kad Eiropā piedzīvojam uzbrukumu brīvībai, demokrātijai un tiesiskumam, ir svarīgi nodrošināt visaptverošu likuma varu. Satversmes tiesa turpinās 25 gadu laikā iedibinātās tiesas spriešanas tradīcijas, lai aizstāvētu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības un likuma varu,” norādīja jaunievēlētais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Laviņš. 

Laviņš ceturtdien bija vienīgais izvirzītais kandidāts. Par Laviņa kandidatūru balsoja pieci, bet pret – divi ST tiesneši.

Laviņš līdz šim bija ST priekšsēdētāja vietnieks, kurš uz laiku pildīja arī priekšsēdētāja amata pienākumus. Iepriekšējā ST priekšsēdētāja Sanita Osipova atstāja tiesneša amatu 11. februārī līdz ar pilnvaru termiņa beigām.

savukārt par ST priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta tiesnese Irēna Kucina.

“Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai sekmētu Satversmes tiesas efektīvu darbu. Paldies Satversmes tiesas tiesnešiem par izrādīto godu. Kopā ar priekšsēdētāju Aldi Laviņu un tiesnešiem esam spēcīga komanda, kas stiprina demokrātisku tiesisku Latviju un nodrošina pamattiesību aizsardzību ikvienai personai," ST paziņojumā medijiem citēta Kucina.

Iepriekš ST priekšsēdētāja vēlēšanas bija rīkojusi divas reizes, bet abas reizes netika  priekšsēdētājs ievēlēts, jo neviens no izvirzītajiem kandidātiem nespēja gūt vairākuma atbalstu. Vispirms 24. februārī amatam tika izvirzīti ST tiesneši Daiga Rezevska un Gunārs Kusiņš, bet 3. martā - Rezevska un Jānis Neimanis, taču abas balsošanas kārtas beidzās bez rezultāta.

ST priekšsēdētāju uz trim gadiem no sava vidus ievēlē ST tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu. ST priekšsēdētājs vada ST sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv ST.

Atbilstoši ST likumam, ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu, - tik ilgi, līdz viens no kandidātiem iegūst nepieciešamo balsu skaitu.

Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, kandidātu izvirzīšana sākas no jauna. Par kandidātiem var atkārtoti izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanu kārtās un neieguva nepieciešamo balsu skaitu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt